Izvēlējos izlasīt I. Plotnieka grāmatu „Psiholoģija ģimenē”. To izvēlējos tāpēc, ka man vienmēr ir saistījušas sarunas, kurās tiek apspriest, kā tad īsti jāaudzina bērni. Šī grāmata man patiesi likās saistoša un interesanta. Tajā nav viennozīmīgi dotas atbildes uz jautājumu, kā pareizi audzināt bērnus, bet gan viss tiek apskatīts gan no pozitīvās, gan negatīvās puses. Es vairāk apskatīju astoņas svarīgas lietas, kas saistītas ar bērnu audzināšanu, proti, uzslavas, bērni starp lielajiem, uzticēšanās un piesardzība, ka palīdzēt mācībās, sargāt no negatīvas ietekmes, par to, kā vecākiem jākalpo par paraugu, kā arī pavisam elementāras audzināšanas aspekts kā pieklājība.
Uzslavas. Uzskatu līdzīgi kā grāmatas autors, ka bērnu nevajag pārlieku uzslavēt, bet ja slavē, tad labāk to parādīt caur savām emocijām, nevis izteikt konkrētu uzslavu. Piemēram, ja bērns pats ir apņēmies un nomazgājis traukus, tad vecākiem nevis uzslavēt tieši šo konkrēto bērna darbību un teikt: „Malacītis, ka nomazgāji traukus!”, bet parādīt caur emocijām, ka vecāki jūtas tik labi pašreiz un ka tas, ka bērns ir nomazgājis traukus, ļauj, piemēram, viņiem ilgāk atpūsties, vairāk pavadīt kopīgi laiku un tml. Un tādējādi bērns nākošreiz atkal gribēs iepriecināt vecākus, izdomās kā to panākt, ko izdarīt, lai sajustu to gandarījumu, ka kādam ar paveikto darbiņu liek justies labāk un patīkamāk. Bērns ir ieguvis sava veida gandarījuma sajūtu un tai pašā laikā iemācās izpalīdzēt, saredzēt kur un kā varētu palīdzēt vecākiem. Manuprāt, tas iedarbojas daudz labāk nekā plikas uzslavas.
Piekrītu arī, ka nav pareizi, ja bērns visu dara tikai uzslavas dēļ.
…