Daudzus gadsimtus Itālija ir piesaistījusi cilvēkus, kas tiecas pēc kultūras un romantikas. Tikai dažas valstis var sacensties ar tās mākslas, arhitektūras, mūzikas un literatūras klasiskajām tradīcijām, tās ainavām, virtuvi un vīniem. Itālijas vieta arī mūsdienu pasaulē ir ievērojama: kopš otrā pasaules kara Itālija ir iekļuvusi pasaules desmit ekonomiski spēcīgāko valstu vidū, tomēr saglabājusi daudzas paražas un tradīcijas, kā arī turpina būt uzticīga senajam lauksaimniecības mantojumam.
Iebraucot Itālijā, paveras fantastisks skats uz Itālijas Alpiem, kuri ir slaveni ar savām slēpošanas trasēm ziemas tūrisma cienītājiem, kā arī laba ēsma alpīnisma mīļotājiem.
Itālijai ir raksturīga kultūru daudzveidība un ceļotāji bieži ir patīkami pārsteigti par dažādību dialektos, virtuvē, arhitektūrā un amatniecībā. Arī ekonomiskā līmeņa atšķirības ļauj runāt par divām atšķirīgām Itālijām: bagāto, rūpnieciski attīstīto Ziemeļitāliju un nabadzīgo, agrāro Dienviditāliju. Robeža, kas atdala abas šīs Itālijas, nav stingri noteikta, tā atrodas kaut kur starp Romu un Neapoli.
Itālieši gūst fenomenālus panākumus, radot modernas, pievilcīgas formas sadzīves priekšmetus. 20. gs. panākumi ir radušies, pateicoties vairākiem progresīvi domājošiem rūpniekiem. Tieši ziemeļdaļai jāpateicas par to, ka Itālija ir viena no pasaules desmit spēcīgākajām industriālajām valstīm. Tā ir bijis spēka avots Itālijas ekonomikas brīnumam, tās veiksmei, ko apliecina tādi starptautiski slaveni vārdi kā Fiat, Pirelli, Ferragamo, Olivetti, Zanussi, Alessi un Armani. Savukārt dienviddaļā ir augsts bezdarba līmenis, ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir zemāki nekā ziemeļos, tā atrodas organizētās noziedzības krustpunktā, un daži dienvidu reģioni ir starp nabadzīgākajiem Eiropas apgabaliem.
Itālijas reģionu dažādība ir novērojama gan Itālijas kalnainajās ainavās, gan nepieejamās ielejās. Visā Itālijā saglabāta senā zemkopības tehnika, un daudziem iztika ir cieši saistīta ar zemi un gadalaikiem. Liela loma ir ģimeņu amatniecības uzņēmumiem un ar rokām darināto preču eksportam uz ārzemēm. Tas ir atzīts par īpašu ekonomikas sektoru. Starptautiski veiksmīgie mazumtirdzniecības apģērbu veikali Benetton ir kā piemērs. Zīme Made in Italy „ražots Itālijā” – uz apģērba, kurpēm un ādas somām garantē augstu kvalitāti.
Mākslai Itālijā bijusi gara un sasniegumiem bagāta vēsture, un itālieši ar to ļoti lepojas.
Itālija ir devusi daudz rakstnieku, kas rakstījuši gan latīņu, gan itāliešu valodā. Viņi iemantojuši nemirstību visā pasaulē. Katrs no viņiem parāda valsts vētraino vēstures ritumu: dzejnieki Vergilijs, Horācijs un Ovidijs apdzied Senās Romas dzīvi, viduslaiku Florence un Toskāna atdzimst Dantes un Petrarkas dzejā un Bokāčo stāstos. Arī Itālijas modernā literatūra bauda starptaustisku uzmanību – Umberto Eko ir sarakstījis vienu no lasītākajām grāmatām „Rozes vārds”, pēc kuras 1986. g. uzņemta filma. Klasisko romiešu filozofu, dzejnieku, dramaturgu un politiķu teksti latīņu valodā ir daļa no Rietumu kultūras pamatiem. Mūsdienās tādi vārdi kā Vergilijs, Ovidijs, Plīnijs, ir literāras leģendas.…
