Ģeogrāfiskais stāvoklis.
Itālija atrodas Eiropas dienvidos, Apenīnu pussalā. Pēc formas Itālija līdzinās zābakam. Robežojas ar Franciju (488 km), Šveici (740 km), Austriju (430 km), Slovēniju (232 km), un iekšējās robežas ar San Marino republiku (39 km), un Vatikāna pilsētu – republiku (3,2 km) kas atrodas Romas teritorijā. Kopējā Itālijas sauszemes robeža ir 1932,2 km. Kopējā Itālijas platība ir 301 230 kv km (sauszeme – 294 020 kv.km., ūdens – 7 210 kv.km.) Valsts austrumu krastu apskalo Adrijas un Jonijas jūra, rietumkrastu – Tirēnu un Ligūrijas jūra. Itālijas teritorijā ietilpst Sicīlija, Sardīnija, Toskānas arhipelāgs, Lipāru, Egadu un daudz citu sīku salu, kā arī divas pundurvalstiņas – Sanmarīno un Vatikāns.
Reljefs.
Alpu kalnu grēda lokveidā stiepjas no Ligūrijas jūras rietumos līdz pat Triestei austrumos. Ligūrijas alpi no Kal di Tendas līdz pat Alteres pārejai ir vienojošais elements starp Alpiem un Apenīniem. Apenīnu kalni stiepjas visas Savonas pussalas garumā līdz pat Dienviditālijai. Augstākais Itālijas kalns ir Monblāns, itāļu valodā Monte Bjanko (4807 metri). Tomēr Alpos ir daudz virsotnes no 2000 – 4000 m., bet Apenīnu kalnos ir kalni līdz 2000 m. Pie paša “zābaka purngala” atrodas Sicīlijas sala. Starp Alpiem un Apenīniem plešas lielais Lombardijas līdzenums, kuram valgumu dod Po upe un tās daudzās pietekas. Apenīnu grēda abās pusēs pāriet kalnienēs, austrumu pusē virzienā uz Adrijas jūru stāvākās un mežonīgākās, rietumu pusē uz Tirēnu jūru maigākās un ainaviskākās. Sicīlijā atrodas lielākais darbīgais vulkāns Eiropā – Etna (3323 m).Vēl ievērojams ir Vezuvs pie Neapoles un Stromboli vulkāns Lipāru salās.
…
