Itālijas ekonomiskās attīstības īpatnības pēckara periodā un mūsdienu perspektīvas

Vārga ekonomika, liels valsts parāds un neattīstīta rūpnieciskā ražošana.
1919. g. izveidojas fašistu partija, kurai pievienojas arī Musolīni.
1926. g. Musolīni kļūst par diktatoru un visa vara koncentrējas viņa rokās.
1926. gadā tika izdots likums par arodbiedrību un darba devēju organizēšanos korporācijās. Tām bija jānokārto algas un darba apstākļi, bet jebkuri strīdi bija jārisina tribunāliem. Streiki un masveida atlaišana no darba tika aizliegtas.
Musolīni ārējā politika bija stingra un nacionāli ievirzīta, un tās vispārējais mērķis bija celt Itālijas prestižu Eiropā. [2]
Benito Musolīni (itāļu: Benito Mussolini, pilnajā vārdā Benito Amilcare Andrea Musolīni) (dzimis 1883. gada 29. jūlijā, miris 1945. gada 28. aprīlī) bija Itālijas premjerministrs un diktators no 1922. līdz 1943/45. gadam. Izmantojot savu harizmu, kontroli pār masu medijiem, kā arī savu politisko pretinieku apspiešanu, viņš radikāli pārveidoja līdz tam pastāvējošo Itālijas valsts iekārtu un izveidoja pirmo fašistu valsti.
Viņš iesaistījās 2. pasaules karā nacistiskās Vācijas pusē, kas noveda pie Sabiedroto iebrukuma Itālijā un viņa gāšanas.…