Zināšanām ir izšķiroša loma attīstībā, tāpēc, ka viss, ko mēs darām ir atkarīgs no zināšanām. Pavisam vienkārši, mums ir jāpārvērš lietas, kas mums ir, lietās, ko mums vajag un arī šeit ir vajadzīgas zināšanas. Mūsdienās lielākā daļa tehnoloģiju ir izveidotas tieši balstoties uz zināšanām.
Zināšanas no citām ikdienas precēm atšķiras ar to, pirmkārt, ja kāds šīs zināšanas jau lieto, tas nenozīmē, ka kāds cits tās nevar lietot tikpat daudz no tām, kā teicis Tomsons Džefersons, “tas kurš saņem izglītību no manis nepadara manu izglītību mazāku, tāpat kā ja kāds aizdedzina savu sveci no manējās, saņem gaismu neatstājot mani tumsā.” Un otrkārt, zināšanas atšķiras ar to, ka ja zināšanas ir nonākušas līdz sabiedrībai, ir ļoti grūti apturēt šo zināšanu tālāku izplatību. Piemēram, idejas sākot ar Venēcijas vilnapstrādi un stikla iegūšanu līdz mūsdienu ātrās apkalpošanas restorāniem un tele mārketingu, var tikt viegli pārkopēts.
Šīs divas zināšanu īpašības, biezi vien ļauj sabiedrībai tās iegūt bezmaksas. Tas samazina zinātnieku ieguvumus no zināšanu radīšanas, ja jau ik viens var lietot zinātnieku jaunievedumus, kas panākti darbietilpīgā, laikietilpīgā un naudas līdzekļu ietilpīgā procesā, zinātniekiem trūkst iniciatīvas. Tādejādi var būt ļoti maz ieguldījumu jaunu zināšanu veidošanā. Tāpēc arī valdība nāca klajā ar naudas samaksas premiālo sistēmu, ar to saprotama samaksa par izgudrojumu izmantošanu, tādi kā patenti, autortiesības utml.
Pētījumos pierādīts, ka izglītoti vecāki paaugstina visas ģimenes locekļu labklājības līmeni. Piemēram, Peru, ģimenes galvas izglītība lielā mērā ietekmē cik daudz ģimene tērē, kas liek pārdomāt to cik daudz jāpelna. Savukārt Vjetnamā izdarītais pētījums liecina par to, ka 68% ģimeņu, kurās ģimenes galvai nav izglītības cieš no nabadzības, savukārt vidējā pamatizglītība ģimenes galvai šo koeficientu samazina līdz 54 %, vidējā izglītība uz 41% un augstākā izglītība uz 12 %.
Sekmīgai attīstībai, ir ne tikai jāinvestē fiziskajā kapitālā vai šīs zināšanu plaisas aizvēršanā, bet arī jāmāca sabiedrībai pielietot šis zināšanas, tādejādi plaisai pašai aizveroties. Tiek uzskatīts, ka sekmīgi pielāgojot un izplatot globālās zināšanas, var palīdzēt pat visnabadzīgākajām valstīm, kurām trūkst līdzekļu, ko ieguldīt jaunu zināšanu veidošanā, pārvarēt šķēršļus to attīstībā un ātri paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni un dzīves kvalitāti.…
