Pasaules praksē grāmatvedības uzskaites priekšmets ir sadalīts divās grupās, kuras sastāda tās pamatu. Tās ir finansu un pārvaldes uzskaite. Pārvaldes uzskaite var palīdzēt menedžeriem un uzņēmējiem saņemt informāciju, kura ir nepieciešama pārvaldes lēmumu pieņemšanai. Attīstītās valstīs tirgus attiecības izsauca nepieciešamību atsevišķi izdalīt uzskaites informāciju, kura ir speciāli sagatavota, lai palīdzētu menedžeriem, un kuru administrācija un menedžeri izmanto, izpildot savas pārvaldes funkcijas.
Pārvaldes uzskaite tiek izskatīta kā organizācijas iekšējais informācijas sniegšanas process menedžeriem organizācijas darbības plānošanas, vadīšanas un kontroles nolūkā. Amerikāņi apgalvo, ka pārvaldes uzskaites priekšmeta pētīšana ļaus iemācīties perfekti vadīt patstāvīgu, uz peļņas saņemšanas orientētu uzņēmumu.
Galvenākais pārvaldes uzskaites jautājums ir pastāvīgo un mainīgo izmaksu struktūras analīze un tās ietekme uz apjomu un peļņu. Izmaksu struktūras pastāvīga analīze un optimālās attiecības izvēle starp pastāvīgajām un mainīgajām izmaksām kombinējumā ar pārdevumu dinamikas pētīšanu ļauj efektīvi vadīt uzņēmuma peļņas līmeni. Pārvaldes uzskaite izskata arī budžeta plānošanas jautājumus. Galvenajā budžetā (mūsu izpratnē biznesa plānā) ietilpst visi kompānijas plāna aspekti un nākotnes uzdevumi.
Tādejādi pārvaldes uzskaites mērķis ir savākt, pārbaudīt un analizēt finansu rakstura informāciju par uzņēmuma tekošo saimniecisko darbību, kā arī sagatavot šo informāciju (to interpretēšana, atbilstoša grupēšana utt.) vadības nodošanai. Pārvaldes uzskaites rezultātus izmanto kontrolei par tekošo darbību, kā arī uzņēmuma attīstības plānu sastādīšanai. Izejas datus uzskaitei nodrošina rezultējošā operatīvā informācija.
Galvenākais pārvaldes uzskaites jautājums ir pastāvīgo un mainīgo izmaksu struktūras analīze un šīs struktūras izmaiņu ietekme uz peļņu.
Visas izmaksas dalās uz pastāvīgajām un mainīgajām. Par pastāvīgajām izmaksām sauc izmaksas, kuru summa nemainās, mainoties realizācijas apjomam. Pie tām ir pieskaitāmi:
pamatfondu amortizācija;
nemateriālo aktīvu amortizācija;
īres maksa;
mazvērtīgo un ātri nolietojamo priekšmetu nolietojums;
telpu uzturēšanas izdevumi;
obligātie īpašuma apdrošināšanas atskaitījumi;
darbinieku darba samaksa, kuri ir aizņemti ar vadību un ražošanas organizāciju.
Mainīgās izmaksas ir izmaksas, kuru summa mainās proporcionāli ražošanas un realizācijas apjoma izmaiņām. Pie tām ir pieskaitāmi:
pagaidu pieņemto darbinieku darba samaksa;
gāzes un elektroenerģijas izmaksas ražošanas un tirdzniecības mērķiem;
sociālie atskaitījumi no darba algas summas u.c.
Nodokļiem, kuri iekļauti produkcijas pašizmaksā, var būt vai pastāvīgo, vai mainīgo izmaksu raksturs. Ja ar nodokļiem apliekamais objekts ir ienākums no realizācijas, tad nodokļus var izskatīt kā mainīgo izmaksu daļu. Citi ar nodokļiem apliekamie objekti, kas nav atkarīgi no ienākuma no realizācijas dinamikas ir pastāvīgās izmaksas.
Daudzām izmaksām pastāvīgo un mainīgo izmaksu sastāvā var būt nosacīts raksturs, t.i. tās var būt nosacīti pastāvīgās un nosacīti mainīgās. Nosacījums ir tāds, ka dažādās situācijās izmaksu veidi, kurus mēs pārskaitījām kā pastāvīgos, var kļūt par mainīgajiem un otrādi. …
