SECINĀJUMI UN IETEIKUMI
Runājot par izmeklēšanas darbībām kriminālprocesā, manuprāt izgaismojās galvenais problēmu jautājums- cilvēktiesību ievērošana. Visas izmeklēšanas darbības ir vērstas pret vai saistībā ar kādas personas tiesību aizskārumu. Darbības, kuras tiek veiktas kriminālprocesa ietvaros, nedrīkst apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību. Tām ir jābūt saskaņā ar attiecīgajām tiesību normām. Jāskatās plašākā kontekstā, jo līdz ar Latvijas pievienošanos ES, Konvencijai un tml., izmeklēšanas darbības regulē vairāki likumi un ratificētie starptautiskie līgumi. Augstākminētajos piemēros mēs konstatējām, ka vēršoties tiesā ārpus Latvijas tiek nešaubīgi atzīts, ka ir tikušas pārkāptas cilvēktiesības Latvijā.
Vovruško lieta parāda, kādas problēmas ir sastopamas Latvijā, piemēram veicot pratināšanu. Aprakstītie notikumi notika 1999. gadā un skatoties uz šo lietu jāpiezīmē, aprakstītās policistu izmantotās metodes, varētu būt bijušas vispārpieņemta prakse pirms Latvija ieguva neatkarību 1991. gadā. Padomju laiku mantojums visspilgtāk ir jūtams tieslietu sistēmā un šis ir tam labs piemērs. Arī “Neo” lietā tiek konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi, kas parāda to, ka valsts attiecīgo struktūru izpratne šajā jautājumā ir tālu no pilnības. Tam ir vairāku iemeslu kopums: novecojusi normatīvo aktu bāze; iepriekš minētais Padomju laiku mantojums-runājot par policijas darba kultūras izpratni, tradīcijām un izglītību, ko daudzi ir ieguvuši vēl pirms 1991. gada; arī ekonomiskais jautājums, jo naudas trūkums nozarei un zemais atalgojuma līmenis nemotivē tās pārstāvjus veikt savu darbu atbildīgi un rada psiholoģisku spiedienu, kurš attiecīgi neveicina darba kvalitāti un neļauj pilnvērtīgi koncentrēties tā izpildei.
Tomēr līdz ar ES regulu ienākšanu Latvijas tieslietu sistēmā, pievienošanos Konvencijai ir būtiski uzlabojusies tiesiskā vide un lēnām, bet nepiekāpīgi izmaiņas notiek, manuprāt uz labo pusi. Svarīgi ir piesaistīt cilvēkus tiesību nozarei, kuri dzimuši pēc tam, kad Latvija ieguva neatkarību 1991. gadā un ir ieguvuši izglītību mūsdienu izglītības sistēmā, guvuši starptautisku pieredzi. Kā arī jāturpina iesāktās diskusijas par nepieciešamajām izmaiņām tiesību normās. Tiesībsarga aktualizētais jautājums par to, ka izmeklēšanas darbības būtu obligāti jāfiksē ne tikai protokolā, bet arī izmantojot tādus tehniskus līdzekļus, kā audio un video ieraksts, ir saeimai jāatbalsta nekavējoties, jo nav loģisku argumentu, lai to nedarītu. Jau iepriekš darbā minēju, ka politiskās gribas trūkums ir būtisks iemesls, kādēļ šādi, it kā pašsaprotami jautājumi netiek nekavējoties atrisināti.
…
