Nobeigums
Cilvēkdrošības pieeja pamatā uzsver visus iespējamos apdraudējumus, kuri var izraisīt indivīda nedrošību un bailes. Aplūkojot apdraudējumus, kuri tiek identificēti cilvēkdrošības ietvaros, autoraprāt, tikai daļa no tiem atbilst „tradicionālajai” izpratnei par to, kas būtu uzskatāms par draudiem un būtu tieša saistība ar izspiešanas būtību. Proti, uz valsti centrētas drošības izpratnes skatījumā līdzīga veida apdraudējumi indivīda drošībai ir uzskatāmi drīzāk par bīstamām situācijām un riskiem, nevis draudiem. Autors secina, ka bīstamas situācijas ir tie draudi, kuri parādās indivīda drošības līmenī, un tās netiek uzskatītas par nacionālās drošības daļu. Tātad, ja apdraudējums tiek vērsts pret valsts vērtībām, tas ir uzskatāms par draudu, savukārt apdraudējums indivīda līmenī ir uzskatāms par bīstamu situāciju.
Autors secina, ka izspiešana noteikta kā noziegums ar formālu sastāvu, kas uzskatāms par pabeigtu līdz ar mantiska pieprasījuma brīdi, ja tas nav saistīts ar attiecīga satura draudiem. Mantisko prasību izpilde un izteikto draudu realizācija nav nepieciešama. Apstāklis, ka cietušais ir relatīvi brīvs izvēlē- izpildīt vai neizpildīt izspiedēja prasības, ļauj viņam izvērtēt situāciju un griezties pie mantas īpašnieka, ļaujot viņam noteikt savas mantas likteni.
Izmantojot daudz detalizētāku skatījumu uz draudiem, cilvēkdrošības pieeja piedāvā arī citu perspektīvu vārīguma aplūkošanai- norādot uz indivīda drošumspēju kā indikatoru, lai noteiktu, cik liela ir indivīda ievainojamība attiecībā pret noteiktiem draudiem. vārīgums jeb ievainojamība cilvēkdrošības izpratnē ir tiešā veidā saistāms ar drošumspēju. Proti, ievainojamības no vēršana pēc būtības var tikt skatīta kā ievainojamības mazināšana attiecībā uz potenciāli iespējamiem draudiem. Atšķirīgās pieejas ļauj runāt arī par daudz plašāku potenciāli apdraudēto vērtību loku. Lai gan autors norāda, ka koncepts neietver visus cilvēka dzīves aspektus un koncentrējas tikai uz vitāliem cilvēka darbības un spēju jautājumiem cilvēkdrošības darba ietvaros identificēto apdraudējumu klāsts norāda uz ļoti plašu jautājumu loku. šajā kontekstā izdzīvošana, attīstība, brīvība un citas vērtības tiek aplūkotas drīzāk kā vērtību kategorijas, kuras iespējams sadalīt detalizētākās vērtībās- veselība, vides kvalitāte, pārtika, konkrēti noziedzīgu nodarījumu veidi u.tml.
…
