Izšuvumus sāka izmantot aptuveni kopš cilvēka sāka valkāt apģērbu. Radies aptuveni jau dzelzs laikmetā. Viss sākās, kad primitīvais cilvēks atklāja, ka viņš var izmantot diegu, lai sastiprinātu dažādus kažokādas gabalus. Viņš atklāja, ka izšuvumus var izmantot arī tērpu dekorēšanai. Primitīvais cilvēks izmantoja arī krāsainus akmeņus, kaulus. Pirmos izšuvumus atrada Senajā Ēģiptē, Ķīnā, Persijā, Indijā, Anglijā. Katrai valstij bija tikai sev raksturīgs izšūšanas veids, kas bieži vien ietvēra dažādus attēlus no vēstures tradīcijām. Izšūts apģērbs tika uzskatīts par lielu bagātību.
1964. gadā netālu no Vladimiras Krievijā tika atrastas mednieka Cro-Magnona fosilijas kopā ar viņa kažokādas apģērbu, zābakiem un cepuri. Tas viss bija bagātīgi dekorēts ar roku izšūtām horizontālām svītrām no ziloņkaula krellēm. Saglabājies no 30 000 gadiem p.m.ē.
Ir atrastas arī izšūtas Ķīniešu lodītes Sibīrijā. Lietotas 6 000 gados p.m.ē. Uz dzīvnieka ādas tika izšūtas sīki urbtas čaulas. Saglabājušās arī mozaīkas no Bizantijas, 500 gadus pēc Kristus dzimšanas. Šajos darbos jau ietvertas pērles, dārgakmeņi, kas tika piešūti ar zīda diegiem.
Arheoloģiskajos izrakumos (1544) atklāja augstas kvalitātes diegu izšuvumu no seniem laikiem, tādu kā tīra zelta izšuvumu pavedienu, kas bija uz ķeizarienes Honoriusas kapa 400 gadus pēc Kristus dzimšanas.…
