Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Izziņas jēdziens un raksturojums | 4 | |
Izziņas iestāžu klasifikācija un to kompetence | 5 | |
Izziņas izdarītāja kriminālprocesuālā darbība un kriminālprocesuālais statuss | 7 | |
Izziņas iestādes priekšnieka kriminālprocesuālais statuss | 9 | |
Krimināllietas ierosināšanas kārtība | 10 | |
Izziņas izdarītāja nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana | 13 | |
Nobeigums | 15 | |
Izmantotā literatūra | 16 |
Nobeigums
Izziņas iestādēm, īpaši policijā, pieder milzīga loma noziegumu atklāšanas un novēršanas uzdevumos mūsu valstī. Visbiežak pieteikumus par noziedzīgiem nodarījumu konstātēšanu iesniedz tieši policijā. Likums savukārt reglamentē izziņas izdarītājam, ka procesa virzītājam piņemt attiecīgos lēmumus savas kompetences ietvaros – krimināllietas ierosināšana/atteikšana, operatīvo pasakumu ne/veikšana, pirmstiesas izmeklēšanas ne/veikšana, kā arī veikt citus Latvijas kriminālprocesa kodeksā paredzētā darbības nolūkā pilnīgi, vispusīgi un objektīvi atklāt noziegumu un sauktu tikai vainīgo pie atbildības. Svarīgi šajā aspektā ir tas, ka no izziņas iestādes paveikto darbu būs tālāk atkarīgas noziedznieka atmaskošana un saukšana viņu pie atbildības. Tātād var izsecināt – jo veiksmīgāk tiks paveikta izziņas darbība, jo objektīvāk, pilnigāk in vispusigāk tiks atklāta krimināllieta. Tomār mūsu realitātē izziņas iestādes darbības efektivitāte vēl nesasniedza izcilus rezultātus. Iespējas vēl nav pilnībā realizētas. Atrisināšanas ceļi ir jāmeklē ne tikai darbinieku profesionālajā sagatavotībā, bet arī likumā. Pirmais veiksmīgais solis tika izdarīts – Latvijas PSRS Kriminālprocesa kodess palika pagatnē ar savam dazādam neskaidrībām par daudziem jautājumiem. Tagad, šajā gadsimtā ir gaidāms jauns pasākums – jaunais Kriminālprocesa kodekss. Tomēŗ, ir jāatzīst, ka tajā vēl daudz kas ir jāpilnveido. Mēs jau tālu nepagajam no padomju laikiem. Kā piemēru var minēt tādu kriminālprocesa institūtu, kā pieaicināti, kas vēl paliek kriminālprocesuālajā darbībā. Var būt tā pamatā ir neuzticēšanos policijas vai citu izziņas iestāžu darbiniekiem... .Bet var but tas ir tikai kaitītigs ieradums, no kura mēs neesam spējīgi tiktu vaļā.
Dzīve nestāv uz vietas, tā mainās un kustas pamazam pie pilnības. Tas pats ir attiecināms uz likumiem. Vēl tomēr ir jāpaiet laikam, lai beigu beigās iegūstu pozītīvu rezultātu. Tātād gaidīsim!
…
Manā darbā ir apskatīti galvenie ar izziņu saistīti termini, izziņas iestāžu kompetence un amatpersonu, kurus pienākums ir veikt izziņu, procesuālais stāvoklis. Viss tas balstās uz likumu – Kriminālprocesa kodeksu, kas ir izziņas izdarīšanas tiesiskais pamats. Darbā tiek aizskarts jautājums par izziņas izdarītāja procesuālo patstāvību. Patstāvīgi pieņemt visus lēmumus par lietas virzību, viņam nav pienākumu, tā ir tikai viņa tiesība. Praksē izziņas izdarītājs ir pakļauts izziņas iestādes priekšniekam un izziņas pilnvarojums tiek dots viņam tikai ar priekšnieka pavēli vai rīkojumu. Darbā tika plaši izmantota kriminālprocesuālā literatūra, kā arī tika apskatīta PSRS literatūra, kas skar būtiskus kriminālprocesa jautājumus. Tomēr ir jāatzīst, ka vēl ir daudz kas paņemts no padomju pieredzes, daudz tas, kas, dzīvojot demokrātiskajā valstī nav vajadzīgs.
-
Empīriskās izziņas metodes
Реферат7 Компьютеры, программирование, электроника, Философия, Право
- Iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitātes nodrošinājums publiskās pārvaldes iestādē
- Izziņas iestāde un izziņas izdarītājs
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Drošības līdzekļu piemērošanas kārtība un efektivitāte
Реферат для университета27
-
Noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšana un tās novēršana Latvijā
Реферат для университета72
-
Empīriskās izziņas metodes
Реферат для университета7
-
Vispārzinātniskās izziņas metodes
Реферат для университета4
-
Empīriskās izziņas metodes
Реферат для университета14