Jāņi

Mūsdienās ir pieņemts 23. jūnijā svinēt Līgovakaru un 24. jūnijā Jāņu dienu. 24. jūnija svinībām vairāk ir sakars ar katoļu baznīcas svinēto Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu, latvieši senāk Jāņus svinējuši 23. jūnija – Zāļu dienas – vakarā, kad „atnāca Jānis”, kas tika pavadīts nākamās dienas rītā.

Gaiši nāca, drīz aizgāja
Tā lielaja Jāņa nakts:
Nebij diena, ne nedēļa,
Vienu pašu vakariņu.

Jāņa Kristītāja diena, 24. jūnijs, bija atpūtas diena. Latviešu Jāņiem nav saistības ar šiem baznīcas svētkiem. Saskaņā ar vairāku autoru viedokli, senākais Jāņu nosaukums bijis tieši Ziedu diena vai Zāļu diena, bet īsti pierādāms tas nav, jo rakstiski pierādījumi par to nav saglabājušies. Arī tautas dziesmās Jāņu diena pieminēta kā ziedu diena, bet Pēterdiena – kā lapu diena. Jāņu ielīgošana sākās aptuveni 2 nedēļas pirms Jāņiem un turpinājās vēl dažas dienas pēc Jāņiem – līdz Pēterdienai.
Jāņi ir vasaras saulgrieži tāpat kā Ziemassvētki – ziemas saulgrieži; laiks, kad saule ir pakāpusies visaugstāk debesīs. Arī zemkopju darba gadā tas ir nozīmīgs posms – ir pabeigti aršanas un sēšanas darbi un tiek gaidīta raža. …