Jāņu tradīcijas Latvijā un Eiropā

Senajiem latviešiem bija četri lielākie svētki, kas saistīti ar saules stāvokli, debess lokā jeb tā saucamajiem saulgriežiem:
ziemas saulgrieži – ziema – Ziemassvētki, kad diena visīsākā un nakts visgarākā:
pavasara saulgrieži – pavasaris – Lieldienas, kad diena visīsākā un nakts visgarākā;
vasaras saulgrieži – vasara – Jāņu diena, kad nakts visīsākā un diena visgarākā;
rudens saulgrieži – rudens – Apjumības, Miķeļi, kad diena un nakts ir vienādā garumā.
Jāņus var uzskatīt par vislatviskākajiem svētkiem. Pirmās norādes par šo svētku seniskumu saglabāšanos rodamas jau Garlība Merķeļa un vēl citu vācu literātu rakstos.
Vasaras saulgriežus latvieši svin 23.jūnija vakarā. Senākais vasaras saulgriežu nosaukums varētu būt bijis Zāļu vakars. Mūsdienās blakus Jāņu nosaukumam tiek lietoti arī tādi nosaukumi kā Līgosvētki, Jāņu diena, Zāļu diena. Nav skaidri zināms, kā šo dienu sauca senie latvieši. Iespējams , ka to sauca par Ziedu svētkiem, Ziedu dienu.
Jānis, apzināti vai neapzināti, joprojām simbolizē vienu no galvenajām auglības dievībām un nav šķirams no ozolzaru vainaga un kumeļa, ar kuru tas jāj pāri mežiem un pļavām.…