Japānas vēsture
Japāna, kas aizņem salu grupu Klusajā okeānā, bija samērā izolēta no pārējās pasaules diezgan ilgu laiku. 6.gs. Japāna aizguva daudzas idejas no sava kaimiņa – Ķīnas. Tā pārņēma no Ķīnas budismu un Ķīnas impērijas pārvaldes sistēmu. Iebrukumi Japānā reti kad bija veiksmīgi. 13.gs. to mēģināja mongoļi, bet tika atvairīti. Arī Eiropas tirgotāju mēģinājumi 16.gs bija neveiksmīgi. Piecdesmit gadu laikā tā izveidoja lielu impēriju ar spēcīgu un modernu ekonomiku. Tas viss tika sagrauts II pasaules karā (1939-1945). Tomēr Japāna atguvās un mūsdienās ir viena no spēcīgākajām un bagātākajām valstīm.
Ētika reliģijas vietā
Un tā japāņu dvēselē pēdas atstājušas 3 reliģijas. Sinto japāni apveltījusi ar tīrības sajūtu prasmi dziļi izjust dabas skaistumu un leģendas atbalsīm par savu dievišķo izcelšanos. Budisms ar savu filozofiju izrotāja japāņu mākslu nostiprināja tautā iedzimto izturību pret dzīves likstām. Konfūcisms atnesa sev līdzi ideju, ka morāles pamats ir uzticība, kas jāsaprot kā pienākums atzīt vecākos, augstākstāvošos.
Ja rakstnieki vai mākslinieki reizēm ķeras pie reliģiskām tēmām, tad nebūt ne ticības mudināti. Kaut arī tempļu Japānā pārpārēm, visas ikdienišķās lūgšanas var reducēt uz 3 fāzēm.
Lai nepiemeklē slimības.
Lai ģimenē arī turpmāk valda miers.
Lai būtu veiksme darbā.…
