Japānas ekonomiskā attīstība 19. un 20.gadsimtā

XIX gadsimta pirmajā pusē vēl vairāk saasinājās Tokugavas šogunāts1- feodāli absolutiskā režīma krīze, un Japānā, atšķirībā no citām Āzijas valstīm, feodālās sabiedrības dziļumos jau veidojās kapitālistiskā iekārtā. Līdz tam laikam, naturālā gruntsnoma japāņu laukos jau pieņēma jaukto, naudas-naturālo formu. Vajadzība pēc naudas pastiprināja zemnieku atkarību no augļotājiem, tirgotājiem un kulakiem.
XIX gadsimta pirmajā pusē ievērojami palielinājās manufaktūru skaits. Ja visa XVIII gs. laikā bija nodibinātas 90 manufaktūras, tad XIX gs. Pirmo divu trešdaļu laikā - 300. Paplašinājās vara, zelta, dzelzs ieguves vietas. Īpaši izplatītas manufaktūras uzņēmumi kļuva dienvidrietumu rajonos. Pārsvarā manufaktūrās izmantoja algoto darbinieku darbu. 1854. gadā Japānā bija vairāk kā 300 rūpniecisko uzņēmumu ar darbinieku skaitu lielāku par 10. Dažos uzņēmumos bija daži desmiti aužamo stāvu.
Kapitālistisko manufaktūru parādīšanās nozīmēja, ka Japānā līdz ar tirdzniecības buržuāziju sāka veidoties arī rūpnieciskā buržuāzija.
Īpatnējos nosacījumos notika sākotnējā kapitāla uzkrāšanās. Nabadzīgi zemnieki devās pilsētās. Smags spiediens, nodokļi, palielināta ekspluatācija no tirgotāju un augļotāju puses noveda līdz masveida amatnieku nopostīšanas. Tā veidojās cilvēku kategorija, kuriem nebija savu ražošanas līdzekļu un viņi bija spiesti pārdot savu darbaspēku.
XIX gadsimta pirmajai pusei raksturīgas gandrīz nepārtrauktas japāņu zemnieku sacelšanas. Tikai 183. Gadā dažādos Japānas rajonos notika 30 sacelšanas. Zemnieki cīnījās par feodālā jūga likvidēšanu. …