Ievads
Āzijas austrumos, Klusā okeāna ieskauta atrodas Japāna – valsts, kuras iedzīvotāju skaits līdz 2015. gadam, tiek prognozēts, sasniegs 126 miljonus iedzīvotāju. Japāna pēc ģeogrāfiskās platības ir relatīvi maza valsts, tās platība ir tikai 377,835 km2, kas ir aptuveni tikpat liela kā ASV Kalifornijas štats. Rodas jautājums, kā valsts ar tik mazu ģeogrāfisko platību spēj nodrošināt augstu dzīves kvalitāti tās lielajam iedzīvotāju skaitam. Atbilde uz jautājumu ir gaužām vienkārša – lielākā daļa Japānas iedzīvotāju dzīvo industriāli attīstītā vidē. Citiem vārdiem sakot, Japāna visos laika periodos bijusi viena no ekonomiski attīstītākajām valstīm. Šobrīd tā ierindojas otrajā vietā ekonomiski attīstītāko valstu sarakstā.
Nepatīkāmākais posms Japāņu vēsturē ir pēckara periods pēc Otrā Pasaules kara, kad visa ekonomiskā stabilitāte, ko Japāna pirms kara bija sasniegusi, bija iznīcināta. Bet par spīti milzīgajiem kara izraisītajiem zaudējumiem, tieši šajā periodā Japānas ekonomika tik strauji attīstījās. Gan Japānas konkurentvalstis, gan ekonomiski mazāk attīstītās valstis vienmēr mēģinājušas izprast, kas virza Japāņu tautu, lai tā tik ļoti attīstītu savu valsti. Japāna taču tiek uzskatīta par līderi daudzās industrijās, kā piemēram, automašīnu, kā arī datoru un citu tehnoloģiju ražošanā. Lai arī pēdējo gadu laikā Japānas ekonomikai vairs nav tik labvēlīgi apstākļi kā agrāk, tā tik un tā paliek kā viena no visstabilākajām ekonomikām.
Lai varētu izprast Japānas lomu mūsdienu globālajā tirgū, nepieciešams zināt tās vēsturi. Mēs izvēlējāmies pētīt Japānas ekonomisko attīstību 19.gs. un 20.gs, jo tieši šis laika periods ir nodrošinājis 21.gs. esošo ekonomisko stāvokli. Tā kā šī tēma ir plaša un saturiski bagāta, mēs sniegsim galvenās vadlīnijas ekonomikas attīstības procesā, izmantojot dažādu valstu literatūras avotus un internetā pieejamos materiālus.
Līdz ar 19.gs. sākumu, Japāna atradās Edo laikmetā, kura pirmsākumi meklējami jau 17.gs. sākumā. Edo laikmetu dēvē par klana valdīšanas posmu, kas ilga vairāk nekā 260 gadu. Šajā laikā Japāna noslēdzās no ārpasaules, tās sakari ar citām zemēm tika pārtraukti – Japāņiem nebija ļauts izceļot ārā no savas zemes un ārzemniekiem tajā ieceļot. Tieši šī iemesla dēļ Japānā ļoti strauji attīstījās iekšējā infrastruktūra. Šī izolācija ilga līdz pat 19.g.s vidum, kad 1853.g ASV karakuģi ienāca Tokijas līča Uragas ostā, pieprasot no Japānas ”draudzības un miera” līguma parakstīšanu, kuram bija sekojošie noteikumi :
Japāna atvērs Amerikai divas ostas – Simodu Honsjū salā un Hakodati Hokaidõ salā;
Japāna sekmēs amerikāņu kuģu apgādi ar pārtiku un dzeramo ūdeni;
Japāņi aprūpēs avārijās cietušos amerikāņu jūrniekus;
Japāņi atļaus amerikāņiem Simodas ostas pilsētā atvērt ASV konsulātu.
…
