Visiem zināms fakts, ka novembrī Francijas kara hospitalī miris Palestīnas valsts prezidents, palestīniešu tautas atbrīvošanas līderis, viens no terorisma tēviem, Hitlera asiņainās darbības pēctecis Jasirs Arafats. Viņa mūža garumā par viņa darbību bija rakstīts ļoti daudz, taču viņa biogrāfija vinmēr bijusi noslēpumaina, jo dažādi avoti vēstīja dažādus faktus, tāpēc, ar šī darba palīdzību, nolēmu noskaidrot to, kā savu dzīvi pavadīja Jasirs Arafats.
Vienmēr ar interesi biju sekojusi notikumiem Tuvajos Austrumos, jo uzskatīju Arafatu par to cilvēku, kurš agri vai vēlu tur ienesīs taisnību. Likās, ka cilvēkiem par šo tēmu ir dažādi viedokļi, citi viņu uzskata par teroristu, citi – par miera nesēju. Līdz ar to, nolēmu veikt aptauju, lai noskaidrotu man pazīstamo cilvēku domas.
Laiku pa laikam parādījās presē ziņas par viņa veidotās Palestīniešu atbrīvošanas organizācijas (PAO) darbību, teroraktiem un biežo štāba pārceļošanu, taču es neko no tā nevarēju saprast, jo informācijas bija ļoti daudz un tā bija ļoti plaša. Šajā pētnieciskajā darbā es vēlējos izprast arī PAO darbību, izpētot paša Arafata biogrāfiju.
Vienmēr brīnījos par Jasira Arafata balti-melno rūtaino lakatu. Likās, ka viņš to nekad neņem nost, un man svarīgi bija zināt, vai ir kāda nozīme šim lakatam viņa dzīvē un darbībā.
Darbu esmu veidojusi hronoloģiskā secībā, aprakstot svarīgākos notikumus Arafata biogrāfijā. Mani secinājumi ir minēti nobeigumā, bet notikumi jau arī atspoguļo visas izrietošās sekas- ieguvumus un zaudējumus. Man vēl nav tāda izglītība lai es spriestu un veiktu secinājumus par dažiem notikumiem, un tāpēc mani secinājumi un viedoklis par notikumiem ir subjektīvs.
Tajos avotos, kuros es centos gūt man nepieciešamo informāciju, fakti nedaudz atšķiras,un arī viņi viens otru papildina. Līdz ar to, salikt kopā visu sniegto informāciju, un sastādīt diezgan precīzu Jasira Arafata dzīves gaitu, ir salīdzinoši smags un rūpīgs darbs, kuru es arī centos veikt.
“Miers mums nozīmē Izraēlas iznīcināšanu”. (J.Arafats – 1980.g. februārī)
Palestīnieši viņu uzskatīja par sava nacionālisma simbolu, kas iemiesoja viņu ilgas pēc savas valsts, bet izraēlieši viņu uztvēra kā "terorisma seju".
Arafata pielūdzēji sauca viņu par Tuvo Austrumu fēniksu, kurš, sākotnēji atrazdamies trimdā, bet pēdējos desmit gadus uzturēdamies Rietumkrastā, atkal un atkal, pārvarot neveiksmes, cēlās, lai aizstāvētu savas tautas tiesības.
Savukārt viņa noliedzējiem Arafats bija pārrēķināšanās meistars, kurš "nekad nepalaida garām izdevību palaist garām izdevību".
Daudzi izraēlieši viņam nekad nepiedos spridzināšanas, lidmašīnu nolaupīšanas un citus uzbrukumus, kurus pagājušajos gadu desmitos organizēja Arafata vadītā Palestīnas Atbrīvošanās organizācija (PAO). Viņi arī nekad neticēja, ka Arafats patiesi būtu mainījis savu taktiku, neskatoties uz viņa publiskajiem apgalvojumiem, paužot miera centienus.
"Lieta, kas liek man turpināt darbu, visdārgākā lieta, kurai vienmēr pievērstas manas domas, ir palestīniešu tautas goda atgūšana un Palestīnas vārda atjaunošana uz Tuvo Austrumu kartes," savulaik uzsvēra Arafats.…
