3.3. Kazahija
Interneta avīzē Zona.kz rakstīts, ka „Padomju Savienībā Kazahijā bija otrais lielākais, aiz Latvijas, jaukto laulību skaits” (Zona.kz) Vēsturiski Kazahijā bija pieļaujamas starpetniskās laulības, bet tikai vīriešiem. Mūsdienās aizvien vairāk kazahietes izvēlas par saviem vīriem ne kazahus. 2003.gadā 5% vīriešu un 4% sieviešu apprecējās ar citu tautību pārstāvjiem. Tas tiek skaidrots ar augsto bezdarba līmeni un tradīcijām. Kazahu ģimenēs visas rūpes par ģimeni tradicionāli ir uz sieviešu pleciem. Un gadījumos, ja vīram nav darba, sievai tik un tā jārūpējas par ģimeni, jāuzņemas visas saimnieciskās rūpes un, ja atrod darbu, vēl arī jāpelna iztika.
Situācija tiek salīdzināta ar Kalmikiju, kur avīze Prava raksta: „Sievietēm imigranti liekas pievilcīgi vispirms jau tāpēc, ka tie nedzer. Un tā ir priekšrocība valstī, kurā vodka skaitās nacionālā nelaime un liela daļa vīriešu ir alkoholiķi. Kalmikijā sievietes cenšas apprecēties ar krievu, kuri spēj parūpēties par ģimeni atšķirībā no strauji degradējošiem kalmikiem.” (Pravda, 2003)
Šajā gadījumā varam runāt par žurnālistu pamanīto, viņuprāt, etnosa krīzi, kaut arī jaukto laulību procents, salīdzinājumā ar Latviju, ir mazs.
3.4. Latvija
Latvijā, neskatoties uz parādības izplatību un iespējamām problēmām laulības dzīvē, par jauktajām laulībām raksta maz. To apspriež interneta forumos un, parasti, visai radikālos izteicienos no visām pārstāvētajām tautībām. Atrodamie referāti un cita veida darbi pārsvarā veltīti bilingvālisma problēmai, nevis laulībai kā tādai.
Pastāv viedoklis, ka vidusšķira Latvijā aizvien vairāk attālinās no savas etniskās piesaistes (lai kāda tā arī būtu), tās pārstāvju darbība, komunikācija aizvien vairāk starptautiskojas. Dažādu tautību jaunākās un vidējās paaudzes vidusšķiras intelektuāļi dzīvi uztver ne vien kā darbu vai ģimeni, bet kā pašīstenošanās projektu. (Starpkultūru komunikācija)
Lielākā daļa atrasto materiālu par jauktajā laulībām Latvijā, ja publikācijām bija zinātnisks raksturs, bija orientētas tieši uz integrācijas tēmu, mazāk pievēršot uzmanībai laulības stabilitātei un bērnu audzināšanai.
Lielais jaukto laulību procents ļauj apgalvot, ka Latvijā nav būtisku problēmu starpnacionālajās attiecībās starppersonu līmenī.
…
