Jaunās ekonomikas pazīmes, to raksturojums.
Tehnoloģijas
Pieminot JAUNO EKONOMIKU, gandrīz ikviens no mums iedomājas dažādas tehnoloģijas. Konkrētāk mēs iedomājamies sarežģītas un modernas ierīces, tādas kā portatīvie datori, mobilie telefoni, ATM mašīnas, plaukstas lieluma elektroniskās piezīmju grāmatiņas u.c.. Tāpat mēs iedomājamies leģendāras kompānijas kā Intel, Motorola, Hewlett Packard, kas ražo šīs modernās ierīces un to komponentus. Šīs un daudzas citas kompānijas arī uzskatāmas par jaunās ekonomikas atklājējām.
Tomēr jaunā ekonomika nav jāsaprot tikai kā jauno tehnoloģiju radīšana un pārdošana. Jaunā ekonomika ir tas, kā mēs, lietojot jaunās tehnoloģijas, mainām gandrīz katru mūsu dzīves aspektu, jaunā ekonomika ir tas, kā visa biznesa dzīve ir mainījusies jaunās ekonomikas dēļ. Slavenās Hārvardas biznesa skolas profesors Maikls Porters saka: "Šodien vairs neeksistē tāda lieta kā zemāko tehnoloģiju (low-tech) saimniecības nozares, šodien ir tikai zemāko tehnoloģiju uzņēmumi." Pārfrāzējot Portera teikto, ikviena kompānija jebkurā saimniecības nozarē var būt daudz produktīvāka un konkurētspējīgāka, ja vien pareizi tiek lietotas jaunās tehnoloģijas.
Piemēram, uzņēmums, kurš nodarbojas ar metāla pārstrādāšanu, izmanto datorpalīdzības ražošanas tehnoloģijas, lai samazinātu izmaksas, taupītu enerģiju, samazinātu izejvielu zudumus; ķirurgs lieto lāzerierīces, lai varētu vairāk, labāk, precīzāk un lētāk veikt operācijas. Biznesa konsultants izmanto portatīvo datoru un mobilo telefonu, lai varētu paveikt vairāk darbu un lai varētu būt pieejams klientiem un partneriem, kamēr atrodas ceļā vai ārpus darba vietas; grāmatu veikals lieto Internetu, lai paaugstinātu pasūtījumu skaitu no visas pasaules. Tā mēs varētu atrast vēl daudzus citus piemērus no no visdažādākajām dzīves sfērām, kas apstiprinātu to, ka jaunās tehnoloģijas nepastāv tikai pašas par sevi, bet gan, ka produktivitāte palielinās, peļņa aug, sakari ir daudz pilnvērtīgāki un kvalitatīvāki.
Internets un jaunās tehnoloģijas ļauj mums veikt sava veida revolūciju ne tikai preču ražošanā, bet arī šo preču piedāvāšanā tirgum. Aizvien vairāk tehnoloģiju vērtība un to spēja mainīt mūsu dzīvi ir atkarīga no veida, kādā mēs tās lietojam, lai kontaktētos viens ar otru. Piemēram, Kevins Kellijs, žurnāla Wired redaktors norāda, ka pirmajai 1965. gadā uzbūvētajai faksa mašīnai bija nulles vērtība. Kāpēc? Tādēļ, ka tai nebija pielietojums - nebija neviens, kam varētu nosūtīt faksu. Otrās faksa mašīnas parādīšanās nekavējoties padarīja pirmo daudz lietderīgāku, jo nu bija, kam sūtīt faksu, faksam bija reāls pielietojums. Šī ideja tiek saukta par tīkla efektu - vienības vērtība aug, augot skaitam vienību, kas tiek lietotas. Atliek sareizināt faksa mašīnas efektu ar miljonu, un mēs redzam, cik pamatīgi Internets maina pasaules ekonomiku. Pats labākais ir apzināties jauno tehnoloģiju priekšrocības, tehnoloģiju lietotājus un sekot to attīstībai, nevis uztvert tehnoloģijas kā kaut ko tālu, abstraktu un neizsniedzamu.
Globalizācija
Ja vēl ir kaut kas, izņemot tehnoloģijas, kas gandrīz ikvienam saistās ar jauno ekonomiku, tad tā ir globalizācija. Šodien uzņēmumi, to klienti un visa sabiedrība var piekļūt precēm, pakalpojumiem un tehnoloģijām no visas pasaules, ļoti bieži tikai ar datora peles klikšķa palīdzību. Globalizācija ļauj un liek uzņēmumiem meklēt jaunus noieta tirgus produktiem, pakalpojumiem, jaunas vietas, kur izvietot iekārtas un ražotnes, un jaunus darba spēka avotus visā pasaulē.
Līdzīgi kā ar tehnoloģijām, arī globalizācija ir daudz būtiskāka šodienas dzīves sastāvdaļa, nekā mēs spējam iedomāties. Ekonomikas globalizācija nenozīmē tikai to, ka preces tiek vadātas pa visu pasauli. Pasaules ekonomikā ļoti nozīmīgu vietu ieņem arī pakalpojumu sniegšana. Šīs sfēras globalizācija ir viens no galvenajiem ekonomikas ieguvumiem. Valstis eksportē un importē ne vien preces, bet arī pakalpojumus. Mūsdienu ekonomikā uz zināšanām balstīti pakalpojumi ir ļoti svarīgi, un Internets ir radījis iespējas, par kurām pat pirms desmit gadiem grūti bija iedomāties. Piemēram, tiešsaistes (online) brokeru kompānijas kā E*TradeTM vai Charles Schwab ir vienādi pieejamas no Latvijas, Dienvidāfrikas vai Singapūras, tāpat kā no ASV.
Uzņēmumiem, kuru mērķis nav pasaules tirgu iekarošana, arī ir jācīnās ar globalizāciju. Piemēram, ārvalstu kompānijas piedāvā preces, pakalpojumus vai izejvielas par zemākām cenām; saprotams, ka vairums gadījumos attiecīgās valsts patērētāji šos produktus arī izvēlēsies. Tādēļ reģionālajiem ražotājam jācenšas vai nu pielāgoties vai sliktākajā gadījumā viņi būs spiesti slēgt savu uzņēmumu.
…
