Jaunākā skolas vecuma bērnu mācību metodes

Pētījuma mērķis: izpētīt jaunākā skolas vecuma bērnu mācīšanās metodes un mācību metodes sākumskolā
Pētījuma uzdevumi:
1) izpētīt pedagoģiska rakstura literatūru par pētāmo problēmu;
2) analizēt vecumposma īpatnības un mācību metodes sākumskolā;
3) analizēt metožu pielietošanas iespējas sākumskolā;
4) veikt izpēti sākumskolā par biežāk lietotajām mācību metodēm;
5) apkopot un analizēt iegūtos rezultātus.
1. JAUNĀKĀ SKOLAS VECUMA BĒRNU ATTĪSTĪBAS RAKSTUROJUMS
Pedagoga zināšanas par bērna tipoloģiskām vecumposma īpatnībām ir uzskatāmas par ļoti nozīmīgu mācību procesā.
Sākumskolas bērnu psihiskās attīstības robežas nosaka bērna individuālās attīstības līmenis un īpatnības. Iestājoties skolā, bērni un skolotāji var sastapties ar vairākām problēmām: bērniem ir atšķirīgas gatavības pakāpes skolai, nesagatavotība jaunajai psiholoģiskajai lomai, atšķirīga motivācija iet skolā, dažāds prasmju un iemaņu, kā arī dotību līmenis. Vieniem mācīties ir viegli, citiem- grūti, vieniem ir garlaicīgi, citiem- interesanti. Mācību darbības aizvieto rotaļas un spēles, saskarsmē par galveno autoritāti kļūst skolotāji, šī perioda beigās- vienaudži. Sākumskolas bērniem izveidojas pašvērtējums (Svence,1999).
Jaunāko skolas vecumu psihologi apzīmē dažādi. Pēc psihologa D. Elkoņina domām, bērna psihiskās attīstības galveno virzošo pretrunu veido neatbilstība starp bērna motīvu un vajadzību sfēru.
Pēc L. Vigotska – krievu psihologa domām: „ Bērna attīstības specifika ir tā, ka viņš nepakļaujas bioloģisko likumu darbībai( kā dzīvniekiem,), bet sabiedriski vēsturisko likumu darbībai”(Zeņkovskis,1995).…