4. Nobeigums
Daudzo sātanisma paveidu apstākļu pakāpju un dalījumu kopsummā sātanisms ir vienkārši katra atsevišķa indivīda, indivīdu grupas vai sabiedrības kopumā ļaunuma spogulis. Jeb sātans ir launuma identifikācija. Bet ļaunuma būtība ir atšķirtība no Dieva.
Mūsdienu pieejamās psihodiagnostikas metodes daudziem tā dēvētajiem „nemotivētajiem noziedzniekiem” nekonstatē nekādas vērā ņemamas psihiskās novirzes no normas. Tas rosina domāt par cilvēkā esošā ļaunā pirmsākuma iracionalitāti. Cenšoties izprast agresivitātes cēloni un noslieci uz ļaunumu, zinātnieki pauduši viedokli:
• ka vainīgs ir cilvēka dabas sākotnējā defektivitāte - cilvēku cilts iedzimtais ļaunums, agresīvā enerģija, cīņas instinkts, spēju apspiest šīs tieksmes. Dabā spēja kontrolēt ļauno agresiju ir apgriezti proporcionāla spējai nodarīt ļaunumu. Savukārt cilvēkam - bioloģiski vājai būtnei - agresijas kontroles mehānisms ir izveidojies nepilnīgi, tāpēc jo ieroču izgudrošana jauc dabisko līdzsvaru starp iespējamo ļaunumu un tā kontroli.
• Ka cilvēka pastiprinātās agresivitāte s iemesli ir tikuši saistīti arī ar anomālu hromosomu komplektu – palielinātu vīrišķo dzimumhromosomu skaitu. Speciālos pētījumos ir pierādīts, ka Anglijas un Skotijas cietumos par smagiem noziegumiem notiesātajiem cilvēkiem bieži ir hromosomu 47XYY anomālija ( atšķirībā no normālās 46XY). NEDAUDZ VĒLĀK ARĪ Amerikāņu zinātnieki ir atzinuši šīs mutējušās hromosomas esamību sērijveida slepkavu asinīs Amerikas cietumos. Šī hromosomas mutācija jo nosaukta par „slepkavas gēnu”
Mūsdienu sabiedrības audzināšana pieņēmusi, ka agresija ir galējs, tomēr pieļaujams veids, kā iegūt vajadzīgo. Agresija ir personības iniciatīvas akts, kas atjauno pasaules harmoniju. Ļaunumu izraisa cilvēciska ierobežotība un nespēja paredzēt savas rīcības sekas. Un pats ļaunuma avots ir tikai un vienīgi sociālā netaisnība, kas ir smagi dzīves apstākļi, bet nez vai tie ir smagāki, kā viduslaikos vai nabadzīgajās pasaules valstīs. Bet kā lai izmēra un salīdzina viduslaiku un mūsdienu postu un ļaunumu, ko cilvēki izjutuši un sēj tālāk? Un šādis mērīta skaidra ļaunuma daudzuma apzināšana, mazinās to postu, ko tā nodara?
Latvijas iedzīvotāji tikai 14 % dod stingru jāvārdu, atbildot uz jautājumu: „Vai ticat velna eksistencei?” 24 % pie ļauj, ka velns varētu eksistēt, 46 % atbildi uz šo jautājumu vispār nezina. Un lai cik dīvaini nebūtu tieši jauni cilvēki Sātana eksistencei Latvijā tic. Reliģija saka, ka Sātans neeksistē pars par sevi. Tas eksistē vienīgi kā Dieva radītā labā trūkums vai perversitāte – tā savulaik sludinājis Augustins.
Kristietībā daudzi ir atraduši pamatojumu sociālistiskām idejām par pilnīgu sabiedrību. Tomēr izrādās, ka tas, kas ir ideāls Debesīs, bieži vien ir utopisks uz zemes, un mēģinājumi to tīrā veidā par katru cenu uzstiept realitātei izraisa pat masveida teroru. Un galu galā pat svētajos rakstos ir teikts, ka ļaunums radies eņģeļu vidū.
Šobrīd nav tādas teorijas, kas izskaidrotu lokalizētu ļaunuma eksistenci līdz tādai pakāpei, lai tam uzstādītu precīzu diagnozi un noteiktu veidus kā no atbrīvoties. Ļaunums eksistē kā neaprakstāms, nenotverams un bieži pat nepierādāms lielums. Ļaunumu var provocēt, atmodināt un iniciēt, bet arī, ilgu laiku neaicināts, tas atnāk pats.
Kāds 18.g adīgs sātanisma piekritējs intervijā stāsta: „Kāpēc gan sātanisms ir izplatīts Eiropā un ASV, bet austrumos nav? Jo tur ir cita reliģiskā sistēma. Kristietība cenšas ar vardarbību iegūt varu un pret to rodas pretspars . Man ir teorija par sātanisma izcelšanos. …
