Mūsdienu Latvijā šobrīd ļoti aktuāli ir izaudzināt pilnvērtīgu, sevis pozitīvi vērtējošu jauno paaudzi. Kā pierāda daudzi Latvijas un ārzemju pētījumi par jauniešu pašvērtējumu un māšu attieksmju veidiem, vai līdzīgi pētījumi, tieši mātes attieksme jeb audzināšanas tips veido sakarības ar jauniešu pašvērtējumu.
Pēc Sandras Sebres, Ievas Gundares, Maijas Pļavenieces pētījumiem – „Piesaistes stili, pašcieņa, empātija un tolerance” - Ja bērns saskaras ar konsekventu mātes mīlestību un gādību, pēc piesaistes teorijas viņam rodas atbilstoši priekšstati (iekšējais darbības modelis) par māti kā mīlošu un gādīgu un par sevi kā mīlestības un gādības vērtu. Šie priekšstati ir pamats arī turpmākajām attiecībām – sākotnējais pozitīvais priekšstats par māti, rada uzticēšanos viņai, un šī sākotnējā uzticēšanās ar laiku tiek vispārināta uz citiem cilvēkiem.
Miltuze Anika savā pētījumā pašvērtējumu saista ar mātes un meitas priekšstatiem par mātes izturēšanos pret meitu bērnībā, savstarpējo attiecību raksturojumiem tagadnē un pašvērtējumu. Pašvērtējums šajā gadījumā saistīts ar mātes izturēšanos pret meitu bērnībā, ar mātes audzināšanas stilu.(Miltuze A., 2003)
Pēc E. G. Eidemillera – ģimenē audzināšanas funkcija ir tāda, ka ģimene nodrošina socializāciju jaunajai paaudzei, sagatavo jauno paaudzi sabiedrībai.
Mana pētījuma aktualitāti nosaka tas, ka ģimene pēc jaunākiem pētījumiem Latvijā un ārzemēs, veido sakarības ar jauniešu pašvērtējumu. Mātes bērnos veido pozitīvu vai pazeminātu pašvērtējumu, kurš nākotnē var radīt bērna socializācijas problēmas. Tādēļ vēlos teorētiski analizēt un praktiski pierādīt savā pētījumā tos aspektus, kuri no māšu attieksmju veidiem jeb audzināšanas tipiem veido sakarības ar jauniešu pašvērtējumu un kādā veidā tie izpaužas.
Latvijā pašvērtējuma - pašizjūtas pētījumus ir veikuši (A. Miltuze, S. Sebre u.c.) un jaunākie pētījumi ārzemēs (K. Pouvela, K. Heinonena, D. Roizs), savukārt, ģimenes pētījumus ir pētījuši psihologi (E.G. Eidemillers, V. Justinskis, S. Sebre, I. Gundare, M. Pļaveniece, A. Miltuze u.c.). Šie pētījumi ir jauni un paver arvien plašākas iespējas teorētiskiem meklējumiem un prakses analīzei, jo tieši pašvērtējuma un viņu māšu audzināšanas veidu sakarība ir nozīmīga. Bakalaura darbā autore analizēs teorētiskās atziņas un pētījuma praktiskos rezultātus, kuri liecinātu par sakarību starp jauniešu māšu attieksmes ietekmi uz jauniešu pašvērtējumu. Emocionāli līdzsvarotu un adekvāta pašvērtējuma jauniešu audzināšana prasa mērķtiecīgi izzināt šādas personības audzināšanas priekšnoteikumus ģimenē.
Nosakot pētījuma aktualitāti noteicu pētījuma tematu: "Jauniešu (16.-.18.) pašvērtējuma un viņu māšu attieksmju veidu sakarība.".
Mana darba mērķis: teorētiski analizēt un praktiski izpētīt sakarības starp jauniešu pašvērtējumu un viņu māšu attieksmju veidiem.
Pētījuma priekšmets: jauniešu pašvērtējums saistībā ar viņu māšu attieksmju veidiem.
Pētījuma jautājums: Vai pastāv sakarības starp jauniešu pašvērtējumu un viņu māšu attieksmju veidiem?
Lai sasniegtu pētījuma mērķi un pārbaudītu pētījuma jautājumu, tika izvirzīti šādi uzdevumi:
1.Analizēt pašvērtējuma jēdzienu, noskaidrot struktūru un būtību;
2.Analizēt māšu attieksmju veidus, t.i. audzināšanas stilus;
3.Analizēt pašvērtējuma un viņu māšu attieksmju veidu sakarības;
4.Praktiski pierādīt jauniešu pašvērtējuma un māšu attieksmju veidu sakarību.
Pētīšanas metodes:
Teorētiskās metodes – psiholoģisku, pedagoģisku darbu analīze par personības attīstības likumsakarībām, pašvērtējuma līmeni un māšu attieksmju veidiem.
Empīriskās metodes –
E.G. Eidemillera aptauja – ģimenes savstarpējo attiecību analīze 1987.g.
M. Rozenberga pašvērtējuma – pašcieņas skala 1965.g. (pēdējo pētījumu dati 2003. – 2004.g.RPIVA un 2003.g. Latvijas Universitāte.)
Pētījuma teorētisko pamatu veido: E.G. Eidemillera teorija par nelabvēlīgiem audzināšanas tipiem un ģimenes struktūru (E.G. Eidemiller).
M. Rozenberga pašvērtējuma teorija.…
