Latvijā nav vienotas datu vākšanas sistēmas par cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, turklāt dažādi avoti sniedz atšķirīgus datus. Visticamākais datu avots ir Garīgās veselības valsts aģentūra, kuras dati liecina, ka 2003. gadā Latvijā bija 14 281 cilvēks ar intelektuālās attīstības traucējumiem, tajā skaitā 5547 bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam. Atšķirīgi ir arī definējumi par šiem cilvēkiem.
Pēc pieejamās informācijas analīzes autore uzskata, ka pamazām notiek jauniešu ar intelektuālās attīstības traucējumiem iekļaušana sabiedrībā gan ar valsts institūciju, gan sabiedrisko organizāciju un atbalsta grupu palīdzību. Tomēr pastāv būtiski šķēršļi, lai iekļautu šos jauniešus sabiedrībā:
sociālā atbalsta tīkla zaudējums;
sabiedrībā valdošā attieksme pret jauniešiem ar intelektuālās attīstītības traucējumiem;
izglītības un darba nepieejamība ;
trūcīgi valsts pabalsti, kuri paaugstina nabadzības risku un ierobežo samazināt slimības izpausmes;
nav pietiekami izvērsta sociālo darbinieku palīdzība un atbalsta sniegšana.
Cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem ir tādi paši sabiedrības locekļi, kā ikviens no mums. Cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, kas to spēj, vēlas dzīvot no citiem neatkarīgu dzīvi. Viņi var sniegt savu ieguldījumu šodienas sabiedrībā, jo viņiem ir, ko teikt. Taču intelektuālās attīstības traucējumi ierobežo šo cilvēku līdzdalības iespējas sabiedriskajā dzīvē. Tāpēc viņiem ir vajadzīga palīdzība- mūsu palīdzība un pirmkārt jau tā ir cieņa un sapratne. Šiem jauniešiem ir jādod iespēja sevi parādīt, pierādīt, ka arī viņi spēj dot labumu sabiedrībai. Ir jānodrošina speciālas apmācības, kursi šiem jauniešiem, lai sagatavotu viņus darbam. Autore uzskata, ka sabiedrībā nav pietiekami daudz informācijas un zināšanas par jauniešiem ar intelektuālā attīstības traucējumiem, tāpēc ir nepieciešams vairāk par to runāt un izglītot sabiedrību.
Šī pētījuma tēma ir aktuāla, jo sabiedrības kopējais mērķis ir ilgtspējīga un konkurētspējīga sabiedrība, kurā jebkuram tās loceklim ir tiesības un iespējas dzīvot neatkarīgu un cieņas pilnu dzīvi, sabiedrībai ir jāpieņem tas, ka dažiem no mums ir nepieciešams atbalsts un palīdzība, kas nodrošina šo neatkarību, iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē.…
