Secinājumi
Jaunieši izmanto internetu, lai izmantotu internetbanku un veiktu pārskaitījumus, iepirktos internetā, jo tas ir ātrākais un izdevīgākais iepirkšanās veids, tomēr arī visnedrošākais.
Pētījuma hipotēze- jaunieši nav pietiekami informēti par finanšu drošību internetā- apstiprinājās.
Darba mērķis- Izpētīt jauniešu finanšu drošību e-vidē un izveidot veiksmīgu, jauniešiem viegli uztveramu infografiku- sasniegts.
Lai sasniegtu mērķi tika izpildīti visi darba uzdevumi.
Jāsecina:
1. Jaunieši internetbanku izmanto vairāk nekā vidējais Latvijas iedzīvotāju skaits. 72,58% Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas aptaujātajiem skolēniem ir internetbanka. Savukārt 39,47% Jelgavas Amatu vidusskolas aptaujāto skolēnu internetbanku neizmanto.
2. 41,93% Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas aptaujātajiem skolēniem ir vājas paroles, arī 50% respondentiem Jelgavas Amatu vidusskolā ir vājas paroles, tas ir tāpēc, ka 22,58% Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas un 21,05% Jelgavas Amatu vidusskolas skolnieku savā parolē ciparus neizmanto. 52,63% Jelgavas Amatu vidusskolas un 40,32% Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas aptaujāto skolēnu atbildējuši, ka viņu paroles veido konkrētu vārdu, kas ir ātri „uzlaužamas”.
3. Liela daļa jauniešu (56,58% Jelgavas Amatu vidusskolas un 61.29% Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas) nelieto antivīrusu programmas. Antivīrusa programmas ir viens veids kā pasargāt sevi no naudas izkrāpšanas internetā, tāpēc jāsecina, ka jaunieši reti lieto antivīrusa programmas savos datoros, tādejādi pakļauj sevi naudas izkrāpšanai.
4. Jaunieši nezina drošas interneta lapas atpazīšanas pazīmes- tikai 27,42% Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas un 23,66% Jelgavas Amatu vidusskolas zina, ka droša interneta lapas adrese sākas ar https://, nevis http://.
…
