Jauniešu informētība par anoreksiju

Anoreksija (Anorexia nervosa- latīņu val.) ir barošanās slimība, kas raksturīga ar paša ierosinātu svara zudumu vairāk par 15% no normas, ņemot vērā vecumu un augumu, un ir saistīta ar psiholoģiskām vai endokrīnām problēmām. Badošanās periodi var mīties ar pārēšanās un caurejas periodiem.[15] Apmēram 4-30 procenti saslimšanas gadījumu beidzas ar nāvi. Nervozā anoreksija nereti sākas pirms pubertātes, arī pēc divdesmit gadu vecuma saslimstība ar šo slimību ir reta. Nervozā anoreksija pārsvarā skar sievietes; saslimstības attiecība sievietēm un vīriešiem ir apmēram 20:1.[17] Hipotētiski anoreksiju var izraisīt pārmērīga slaiduma tūres un šķiet, ka šis slimības tips kļūst arvien biežāks.[19] Ja turpina badoties līdz brīdim, kad svars sasniedz veselībai kaitīgu vai pat bīstamu robežu - tā jau ir patoloģija. Apkārtējie redz, ka anoreksijas slimnieks ir kļuvis vājš- „vieni kauli un āda”, taču pats slimnieks to neredz un nesaprot. Viņš nespēj adekvāti novērtēt ne savu izskatu, ne svaru un apkārtmēru. Viņam visu laiku šķiet, ka vajag notievēt vēl, vēl un vēl.
Kā iespējams, ka šis cilvēks redz citādi nekā apkārtējie- ar anoreksiju nesirgstošie? Tādēļ ka anoreksija ir slimība, kurai ir raksturīgs- slimīgs sava ķermeņa novērtējums; nepareiza, paradoksāla ķermeņa izjūta; deformēta domāšana; patoloģija, kas sākas galvā. Piemēram, ir cilvēki, kuriem šķiet, ka viņus nemitīgi izseko, - arī tā ir psihiskas dabas saslimšana, tāpat kā anoreksija. Ir gadījumi, lai arī tie ir reti novērojami, kad ar šādiem simptomiem izpaužas garīga saslimšana. Piemēram, meitenei ir depresija, un viens no sekundārajiem simptomiem ir pārtikas neuzņemšana. [14]

…