Ievads
Gan 20., gan 21. gadsimts pārsteidz pasauli ar strauju tehnoloģijas attīstību dažādās nozarēs. Pasaule mainās ļoti ātri. Šajā mainīgajā pasaulē cilvēks izmanto tos sasniegumus, kas rada komfortu, kas ir noderīgi, izdevīgi, parocīgi un ērti.
Pieaug ekonomiskā labklājība. Labklājība rosina dzīvot vēl labāk, pirkt un patērēt vēl vairāk, arvien straujākos tempos tiek pirktas jaunas preces un vecās izmestas atkritumos. Atkritumu kaudzes aug – gan ražošanas, gan sadzīves.
Labklājība ietekmē arī cilvēka psiholoģiju, viņš sāk nerēķināties ar to, ka dabā nekas nepazūd. Cilvēks kļūst patērētājs, dzīves labumu baudītājs, neredzot dabas, kultūrvides degradāciju.
Ekoloģiskā krīze skar ekonomiku ne tikai augsti attīstītās valstīs, bet arī tajās, kuras ir tikai ceļā uz ekonomisko labklājību. Pasauli satrauc ekoloģiskās problēmas: gan globālās sasilšanas problēmas, gan arvien pieaugošie sadzīves atkritumi. Tie aktuāli arī Eiropas Savienībā, arī Latvijai jāpilda noteiktas saistības, sakārtojot vidi, rūpējoties par atkritumu apsaimniekošanu, ūdeņu tīrību. Tomēr, ja šo jautājumu risināšanā nebūs aktīva pilsoniskā sabiedrība, neiesaistīsies gan jauni, gan veci, problēma netiks risināta, krīze padziļināsies.
Autorei par šo problēmu radās interese, gan sekojot informācijai plašsaziņas līdzekļos, gan vērojot savu tuvāko apkārtni mazpilsētā Rūjienā, gan diskutējot ar saviem vienaudžiem Latvijā un viesojoties Norvēģijā.
Autore vēlējās noskaidrot, kādi ir jauniešu uzskati, izpratne par dabu kā kultūras sastāvdaļu, kāda ir viņu attieksme pret dabas piesārņošanu, jo jaunieši ir katras valsts nākotne.
Izstrādājot darbu autore iepazinās ar teorētisko literatūru par dabas un kultūras attiecībām, par dabas ētiku un ekoloģisko ētiku. Tāpat autore iepazinās ar literatūru par Latvijas un Norvēģijas dabas, kultūras un vides aizsardzības jautājumiem.
Darba hipotēze:
Daba gan latviešu, gan norvēģu jauniešu izpratnē ir vērtība, kas jāsaglabā un jākopj.
Darba mērķis:
Izzināt latviešu un norvēģu jauniešu uzskatus un informētību par dabu kā kultūras sastāvdaļu.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, noteikti šādi uzdevumi:
1. Izpētīt un analizēt teorētisko literatūru par dabu kā kultūras vērtību un tās saglabāšanu;
2. Izvērtēt Latvijas un Norvēģijas dabas un kultūras atšķirības;
3. Anketēt Latvijas un Norvēģijas jauniešus par dabas saglabāšanas nozīmi un viņu informētību par to;
4. Apkopot un analizēt aptaujā iegūtos rezultātus;
5. Izdarīt secinājumus par latviešu un norvēģu jauniešu uzskatiem saistībā ar dabu kā kultūras vērtību.
Pētījumā izmantotās datu ieguves metodes:
1. teorētiskās literatūras analīze un pētīšana;
2. anketēšana;
3. salīdzināšana.
Latviešu un norvēģu jaunieši aptaujāti periodā no 2006. līdz 2008. gadam.
…
