Ievads
Šo zinātniski pētniecisko darbu es izstrādāju par jauniešu raksturīgajām problēmām Smiltenes ģimnāzijā. Tēmu izvēlējos, jo vēlējos uzzināt, kādas problēmas pastāv un satrauc jauniešus. Jauniešu periods ir no 15 līdz 18 gadiem. Šis laiks viņiem tiek saistīts ar skolu.
Ņemot vērā to, ka arī es esmu jaunietis, man ir interese uzzināt daudz vairāk par to, kas ietekmē jauniešu rīcību. Šajā periodā jaunieši attīstās, vēlās vairāk iegūt sev neatkarību un brīvību. Nereti problemātiskas situācijas noved pie nepareizas rīcības, kuras rezultātā rodas dažādi konflikti un nesaskaņas. Vēlējos noskaidrot, kāpēc jauniešiem rodas problēmas un kā tās varētu risināt. Pats šinī vecuma posmā esmu saskāries ar dažādām problemām. Protams, katram cilvēkam problēmas ir atšķirīgas un izpaužās dažādi.
Darba mērķis: noskaidrot jauniešu raksturīgās problēmas Smiltenes ģimnāzijā.
Darba uzdevumi:
• Iepazīties ar dažādiem literatūras avotiem par agrīnās jaunības posmu.
• Veikt aptauju un noskaidrot jauniešu problēmas, to cēloņus 10. -12. klasēs.
• Apkopot anketu rezultātus, izdarīt secinājumus par raksturīgākajām problēmām un piedāvāt risināšanas iespējas.
Lai īstenotu uzdevumus, ir izmantotas šādas pētīšanas metodes:
• literatūras izpēte,
• aptauju metode ( anketa ),
• intervija,
• rezultātu apstrāde un analīze.
Darba struktūra:
Zinātniski pētnieciskajam darbam ir anotācija, ievads, 2 nodaļas, secinājumi, literatūras saraksts, pielikums. Nodaļu saturs:
1. nodaļā teorētiskais raksturojums,
2. nodaļa aptaujas rezultāti un to analīze.
1.Teorētiskā daļa.
Agrīnās jaunības vecumposma raksturojums.
Agrais jauniešu vecums, kā skaidro Z. Čehlova un Z. Grinpauks, ir cilvēka dzīves periods no15 līdz18 gadiem. Tie ir 10. – 12. klašu jeb vidusskolas (ģimnāzijas) audzēkņi. Tā ir agrā jaunība, kas uzskatāma par starpposmu starp bērnu un pieaugušo. [1]
R. Vuorinens un E. Tūnala ir uzsvēruši, ka jaunība ir tas laiks, kas pārveido cilvēku visvairāk. Šajā laikā viņam ir jāšķiras no mājām, jānobriest seksuāli, jāapgūst amats, jāsāk darba dzīve un jāgatavojas ģimenes dibināšanai. Meklējot risinājumus šiem izaicinājumiem, jaunietis aizvien no jauna sev vaicā: „Kas es esmu?” Ar mācību un darba palīdzību jaunietis iejūtas sabiedrībā, kļūstot par tās pilntiesīgu locekli. [6]
I. Kons atzīmē, ka bioloģiski šis periods ir fiziskā nobrieduma beigu posms, kurā ir jāveic daudzi pilnveidošanās uzdevumi un jālikvidē disproporcija, ko nosaka brieduma nevienādība. Šī perioda beigās bioloģiskā brieduma pamatprocesi jau ir pabeigti. [9]
Z. Čehlova un Z. Grinpauks atzīmē, ka psihologi, kas pēta šo vecuma periodu (Ļ. Vigotskis, L. Božovica, N. Leitess, I. Dubrovina), ir uzsvēruši, ka šajā periodā tiek iegūta tā psihiskā, idejiskā un pilsoniskā brieduma pakāpe, kas dod iespēju cilvēkam zināmā mērā būt spējīgam patstāvīgai sabiedriskai un darba dzīvei un kalpo par radošu pamatu tālākai attīstībai. [1]
Jauniešu periodā būtiskākais ir ES identitātes atrašana vai arī intensīva (vēl intensīvāka nekā pusaudžu vecumā) tās meklēšana, profesijas izvēles saskaņošana ar pašnovērtējumu un pretenziju līmeni, visu kognitīvo procesu intelektualizācija, seksuālo attiecību nozīmes pieaugums, tā uzsvērusi G. Svence. [5]
G. Svence runā par to, ka jaunības periodā salīdzinājumā ar pusaudžu periodu notiek personības izpausmju harmonizācija – stabilizēšanās, līdzsvara iestāšanās, ka jaunietis salīdzinājumā ar pusaudzi vairāk atbilst pieaugušajam nekā bērnam, ka šajā vecumā jaunieša personība vairāk individualizējas, nekā ir konformistiska, ka personība saskarsmē kļūst līdzsvarotāka un, ka novērots mazāk konfliktu ar pieaugušajiem un vienaudžiem, samazinās negatīvisms, palielinās paškontrole. [5]
…
