4. Jauniešu iekļaušanās sabiedrībā: paaudžu salīdzinājums
Kā to labi parāda vairāku paaudžu pētījumi, reizē ar sociāli politiskās kārtības maiņu Latvijā ir mainījusies arī jauniešu pārēja pieaugušp status. Mūsdienu nodernajās sabiedrības šī pāreja ir ilgstoša un nozīmē patstāvīgas dzīves uzsākšanu, izglītības pabeigšanu un darba gaitu uzsākšanu, vecāku ģimenes atstāšanu un savas veidošanu, kā arī vairāku citu pazīmju, ko saistām ar pieaugušu, patstāvīgu sabiedrības locekli, iegūšanu.
Pdomju laikā jauniešu pāreja no izglītības uz darbu bija skaidrāks un standartizētāks process nekā šodien. Jauniešus, kas beidza profesi9onālās un augstākās izglītības iestādes, gaidīja valsts nodrošināta darba vieta. Ne visi par to bija laimīgi, jo vēlējās strādāt citā darbavietā, bet stabilitāti un drošību, kā arī pamtu patstāvīgas dzīves uzsākšanai jauniešu dzīvē tas radīja. Sociālisma sabiedrībā ar tai rakturīgo augstās institucionālās organizācijas pakāpi indivīda status galvenokārt noteica viņa vieta ekonomiskās, reģionālās un politiskās organizācijas struktūrā, un tikai sekundāri tas bija atkarīgs no cilvēka personiskajām īpašībām, izvēlētās profesijas u.t.t.. Socializācijas process, pāreja no viena statusa citā parasti bija stabile un prognozējama. Valsts deva izglītību, garantēja darbu, taču izaugsmes iespējas bija ierobežotas. Ievērojamas atšķirības pastāvēja starp institucionālām organizācijām, bet relatīvi nelielas tās bija starp indivīdiem vienas un tās pašas organizācijas ietvaros.
Pāreja uz tirgus ekonomiku pieprasījas ne tikai jaunu uzvedības modeli, bet likas mainīties arī cilvēku uzskatu un vērtību sistēmai. Paaudzei tika dotas jaunas iespējas uz izvēlē, ko oiedāvāja jaunie ekonomiskie apstākļi. Topošajā sociālajā kārtībā jaunieši varēja darboties līdzvērtīgi ar pieaugušajiem, jo situācija bija jauna visiem, tas bija iespēju laiks. …