Nobeigums
Juris Alunāns bija jaunlatvietis, kurš attīstīja latviešu literāro valodu. Viņš latviešu valodā ieviesa ap 600 jaunvārdiem, no kuriem daudzi saglabājušies arī mūsdienu valodā. Autore secina, ka šos jaunvārdus var iedalīt tematiskās kategorijās. Par šī zinātniski pētnieciskā darba pamatu ir ņemta izglītības kategorija. Darba autore izvērtēja, ka izglītības kategorijā Alunāns darinājis pavisam 3 jaunvārdus : „skolnieks”, „skolotājs”, „augstskola”, tomēr mūsdienās šie vārdi ir sastopami retāk, tāpēc tika izvirzīti uzdevumi, pēc kuriem tika pētīts Alunāna izveidoto, ar izglītību saistīto jaunvārdu lietojuma biežums publikācijās.
Analizējot izvirzīto uzdevumu izpildi, autore secina, ka literatūras studijas par jaunlatviešu darbības laiku un Jura Alunāna valodniecisko darbību bagātināja autores zināšananas. Apkopojot informāciju par morfoloģiju, autore norāda, ka kādreiz jaunvārdu darināšana bija vieglāka nekā mūsdienās, respektīvi, kādreiz vārdi tika pieņemti vienpersoniski, bet mūsdienās par to atbild Terminoloģijas komisija.
Pētot vārdu lietojuma biežumu, gan katram vārdam – „augstskola”, „skolotājs”, „universitāte”- , gan arī visiem trim vārdiem kopā tika piemeklēti 3 raksti no 19.gs. beigām, 20.gs. sākuma un 21.gs. Autore nonāca pie secinājuma, ka katra vārda lietojums publikācijās ir samazinājies. Tas skaidri tika attēlots grafikos. Lai sapratu šīs problēmas cēloni, autorei nācās piemeklēt vārdus, ar kuriem mūsdienās aizstāj jaunlatvieša izveidotos jaunvārdus, un izskaidrot to nozīmes. Lai iegūtu vārdu nozīmes pamatojumus, autorei nācās ne tika izšķirstīt dažādu laiku skaidrojošās vārdnīcas, bet arī intervēt valodnieci Ainu Blinkenu, kas autorei palīdzēja nonākt pie secinājumiem par jaunvārdu un mūsdienās lietoto vārdu nozīmes niansēm.
Šī zinātniski pētnieciskā darba hipotēze ir apstiprinājusies, kas paredzēja, ka Jura Alunāna izveidoto vārdu, kas saistīti ar izglītību, izmantojums publikācijās, salīdzinot ar 19. gs. beigām, 20.gs. sākumu, mūsdienās ir samazinājies. Autore secina, ka iemesli, kāpēc vārdu lietojums ir mainījies, ir dažādi. Mūsdienās jaunvārdi tiek aizstāti gan ar vārdiem, kas precizē šo vārdu nozīmi, piemēram, „skolnieks” tiek aizstāts ar vārdu „skolēns”, „augstskola” tiek aizstāta ar vārdu „universitāte”,gan ar identiskiem vārdiem, kuri pārņemti no citām valodām, piemēram, „skolotājs” tiek aizstāsts ar vārdu „pedagogs”.
Pēc šī darba rezultāta autore secina, ka latviešu valodā vērojamas divas savstarpēji it kā viena otru izlīdzinošas tendences. Pirmkārt, latviešu valodā vērojama tendence lieki aizgūt un izmantot svešvārdus, kaut arī valodā jau pastāv vārdi, kas pilnībā apzīmē kādu jēdzienu, piemēram, pastāvot vārdam „skolotājs”, tiek aizgūts arī svešvārds „pedagogs”. Otrkārt, mūsdienās, neizmantojot sinonīmus, kas precizē vārdu nozīmi, dažkārt notiek vārda nozīmes vienkāršošana, un tiek pazaudētas kāda jēdziena būtiskas nozīmes nianses, piemēram, visas augstskolas nedrīkst saukt par universitātēm.
…
