Jēdziens „inovācija” zinātniskajos pētījumos parādījās tikai XX gadsimtā. Inovācija ir iepriekšējās darbības atjaunošana un pārveidošanas darba rezultāts, kas vienus elementus aizvieto ar citiem vai papildina jau esošos ar jauniem. Šādai darbībai ir kopīgas likumsakarības - tiek definēti izmaiņu mērķi, inovācija tiek izstrādāta, izmēģināta, apgūta ražošanā, izplatīta un beidzot – tā fiziski un morāli noveco. Pasaules ekonomiskajos pētījumos, ekonomiskajā literatūra termins „inovācija” tiek interpretēts kā potenciālā zinātniski tehniskā progresa pārvēršanās reālajā, kurš iemiesots jaunos produktos un tehnoloģijas [1, 6].
Vārds „inovācija” (angliski - annovation) ir cēlies no vārda „novācija”, kas nozīme „jauninājums, jaunievedums”. Šim vārdam laika gaitā ir radušies neskaitāmi skaidrojumi, kuru mērķis ir atklāt tā saturisko nozīmi, taču daudzos no tiem ir vairāk daiļrunības nekā ekonomiska satura informācija. Atšķirīgās vārdnīcās un zinātņu literatūrā terminam franšīze ir dotas dažādas interpretācijas [12, 16].
Inovācija tiek pētīta jau otro gadsimtu, tomēr vēl līdz šim brīdim nav vienotas tās definīcijas. Autori šo jēdzienu izmanto loti dažādi, piemērojot no dažādiem aspektiem. Šī fenomena pētījumos ir iesaistījušies dažādu zinātņu speciālisti, tādejādi ir uzkrājies ļoti daudz inovācijas definīcijas. Bija izcēlies pat savdabīgs „definīciju karš”, kad katrs nākamais autors uzskatīja, ka visi iepriekšējie pētnieki ir „pētījuši ne to” un tādēļ viņu atzinumu nav korekti un pieņemami [1, 6].
Tātad secināms, ka uz doto brīdi pasaulē neeksistē vienotas inovāciju definīcijas. Autore izvēlējās tikai dažas no tām, ar mērķi pēc iespējas plašāk apskatīt šo jēdzienu.…