Galvenā šajā darbā izmantotā organisko savienojumu fizikālo īpašību pētīšanas metode ir absorbcijas spektru iegūšana. Spektroskopisko metožu pamatā ir vielas iedarbība ar elektromagnētisko starojumui, kas var izraisīt starojuma absorbciju jeb gaismas intensitātes samazināšanos, tai ejot caur vielu. Elektromagnētisko starojumu var raksturot kā ar viļņu parametriem, tā arī ar enerģētiskajiem parametriem. Viļņu parametri ir viļņa garums (nm, cm, m) un svārstību frekvence ~ (s-1), kuri saistīti savstarpēji ar vienādojumu =c/, kur c ir gaismas ātrums. Ļoti bieži lieto lielumu =1/, ko sauc par viļņu skaitli. Ultravioletā un redzamā starojuma viļņu garums ir 10-6….10-4 cm-1 un starojuma kvantu enerģija 1….10 eV un izraisa izmaiņas ārējo molekulas elektronu enerģētiskajos stāvokļos Lai varētu novērot absorbcijas spektrus ir nepieciešams izstarojuma avots, kivete ar pētāmo vielu, iekārta monohromātiska starojuma iegūšanai, uztvērējs, lai mērītu caur paraugu izgājušā starojuma intensitāti un reģistrējošā ierīce.
Pastāv starojuma absorbcijas likumi. Viens no tiem ir Bugēra- Lamberta- Bēra likums: lg(I0/I)= C d =D , kur I0 ir krītošā starojuma intensitāte, I- cauri izgājušā starojuma intensitāte, - ekstinkcijas jeb molārās absorbcijas koeficients, kas ir svarīga katras organiskas vielas konstante, D- vielas optiskais blīvums, C- vielas molārā koncentrācija, d- vielas slāņa biezums (cm).
Pēdējos gados pasaulē aizvien lielāku interesi piesaista tādu molekulu pētījumi, kuru fizikālās īpašības ir iespējams apgriezeniski pārslēgt, lietojot gaismu. Šāda īpaša izturēšanās ir pamats tā saucamajam fotohromismam. Par fotohromo efektu sauc parādību, kad viela optiskā starojuma (gaismas, infrasarkanā vai ultravioletā) ietekmē maina krāsu. Fotohromās sistēmas tiek izmantotas fotooptiskās tehnoloģijās, kā arī tādu iekārtu, kuras var fotomodulēt attēlu fiksēšanai, optisko signālu ierakstīšanai un apstrādei, izveidei. Ierakstīto informāciju var pārrakstīt un izlabot, izmantojot starojumu, kā arī termisko iedarbību. Tās uzglabāšanas laiks var būt no 10-6 sekundēm līdz dažiem gadiem. Fotohromi materiāli var būt šķīdumi, polimēru plēvītes, plānas amorfas vai polikristāliskas kārtiņas uz cietas pamatnes, polimēri stikli. Lai varētu šadu pielietošanu īstenot, ir nepieciešami divi būtiski atšķirīgi un arī stabili molekulāri stāvokļi A un B, ko var savstarpēji pārvērst, apstarojot ar atšķirīga viļņa garuma gaismu.…
