Iedalīšana ir loģiskā darbība, kas atklāj jēdziena apjomu, uzskaitot tā sugas.
Iedalāmo jēdzienu uzskata par ģinti un tā apjomu iedala līdzpakārtotās sugās.
Minimālais iedalījuma locekļu skaits ir divi līdzpakārtoti sugas jēdzieni. Piemēram, organiskā daba ir flora (augu sugu kopums) un fauna (dzīvnieku sugu kopums).
Vēl daži piemēri atbilstoši ievietotās shēmas iedalījuma locekļu skaitam. Saskaņa ar Augstskolu likuma 3.3. pantu Latvijas augstskolu iedalījums ir
1) universitātes;
2) profesionālas augstskolas;
3) pārējās augstskolas.
Atbilstoši Krimināllikuma 125., 126. un 130. pantam tīšus miesas bojājumus iedala smagos, vidēja smaguma un vieglos.
Jēdzienu, kura apjoms tiek atklāts ar loģisko iedalījuma operāciju, sauc par iedalāmo jēdzienu. Jēdzienus, ar kuru apjomu palīdzību tiek atklāts iedalāmā jēdziena apjoms, sauc par iedalījuma locekļiem.
No teiktā izriet, ka atsevišķi jēdzieni pēc apjoma nav iedalāmi. Iedalīt var tikai vispārīgos jēdzienus. Daži no tiem savā apjomā atspoguļo samērā nelielu skaitu priekšmetu, turklāt katru no tiem var apzīmēt ar kārtas skaitli vai vārdisku aprakstu. Dažreiz iedalījuma locekļiem ir savs vārds. Tādus vispārīgos jēdzienus sauc par reģistrējošiem jēdzieniem. Reģistrējošo vispārīgo jēdzienu apjomu var atklāt, uzskaitot to priekšmetu vārdus, kuri atspoguļoti šo jēdzienu apjomā. Tā, piemēram, lai atklātu Saules sistēmas planētas jēdziena apjomu, nepieciešams nosaukt Zemi, Veneru, Marsu utt. Taču vairums vispārīgo jēdzienu ir nereģistrējoši, t.i., tie atspoguļo klases, kurās priekšmetu skaits ir ļoti liels vai pat bezgalīgs. Tādi ir cilvēka, atoma jēdzieni. Tādēļ to apjoms nevar tikt atklāts, uzskaitot šo jēdzienu atspoguļotos priekšmetus. …
