Šī zinātniski pētnieciskā darba tēma ir “Jēzus nāve un augšāmcelšanās”. Šāds temats tika izvēlēts, jo mūsdienās cilvēkiem ir milzīga interese par pagātnes mistiskajiem notikumiem, kā arī šī tēma ir viena no tām, par kuru pasaulē valda daudz domstarpību. Cilvēkiem ir nepieciešama nevis pati tēma, bet gan izpratne par to, lai izsakot savu lēmumu par to, izvairītos no kļūdām, no pieņemtiem stereotipiem. Viens no tiem būtu – viss, kas ir pārdabisks, nav reāls. Zinātniski pētnieciskajā darbā, tiks izpētīta vienu no pasaules lielākajām mistērijām – Jēzus kristus nāve un augšāmcelšanās fakts – un cilvēkiem, kuriem ir maz zināšanas par to, darbs liks aizdomāties par šo lietu patiesumu. Konkrētāk ir vēlme atrast atbildes uz šādiem faktiem:
Jēzus nozīme kristietībā;
Kā tika Jēzus apbedīts;
Vai var ticēt Jēzus augšāmcelšanās faktam;
Ko par Jēzus nāvi un augšāmcelšanos domā mūsdienu sabiedrība;
Domājams, ka pētījumi tiks veikti galvenokārt izmantojot informāciju no pieejamās literatūras un interneta. Vēl ir vēlēšanās zinātniskā darba tapšanas laikā tikties ar kādu latviešu mācītāju, kurš pārstāv kristīgo ticību, lai varētu uzdot viņam jautājumus par interesējušiem jautājumiem.1. Informācijas avoti
Jautājumu, kas bija Jēzus, mūsdienu laikmetā mēs uzdodam daudzkārt ieinteresētāk nekā senākos laikos, jo esam tendēti izzināt pagātni, tādēļ ir daudz pieejama daiļliteratūra un zinātniski populārā literatūra par Jēzu. Jaunā derība ir nozīmīgākais vēsturiskās informācijas avots par Jēzu... Tas ir retais informācijas avots, kuram var ticēt. Pilnīgas pārliecības par to, ka viss evaņģēlijos rakstītais ir patiess, un, ka Jēzus tik tiešām teicis tur minētos vārdus nav, tomēr neatliek nekas cits kā uzticēties šiem tekstiem, talkā ņemot vēstures grāmatas, lai pa brīdim pārliecinātos par tekstu pareizumu. 20. gadsimta arheoloģijas atklājumi ir apstiprinājuši Jaunās Derības manuskripta precizitāti. Agrīno papirusu manuskriptu atrašana (Džona Railanda manuskripts, m. ē. 130. g.; Čestera Bītlija papirusi, m. ē.155. g.; Bodmera papirusi II, m. ē.200g.) pārmeta tiltu no Kristus laika uz sen pazīstamajiem vēlāka perioda manuskriptiem. Jaunās Derības grieķu valodas salīdzināšana ar atklāto papirusu valodu pārliecina par Jaunās derības teksta precizitāti. Valda daudz uzskatu par jaunās derības rašanās laiku( skatīt pielikumu nr.1.). Radikālie Jaunās Derības kritiķi min, ka Jaunās Derības grāmatas būtu sarakstītas ap 130. un 150. gadu, taču nu ir pierādīts, ka neviena no tām nav uzrakstīta vēlāk par mūsu ēras 80. gadu.…
