Judikatūra ir viens no jaunvārdiem, kura jēgu un saturu pēdējos gados Latvijā plaši apspriež publikācijās un konferencēs. Tas tiek darīts tik augstas abstrakcijas līmenī, ka ikvienam, kas praksē mēģina pielietot dažādās atziņas par judikatūras noskaidrošanu un nozīmi tiesisku konfliktu risināšanā, nākas sastapties ar grūtībām. Turpinot judikatūras teorijas pilnveidošanu, laiks sākt piezemētāk runāt par to, kā esošajos konkrētajos spriedumos atrast atziņas, kuras atbilst terminam “judikatūra”. To varētu nosaukt par sistematizētu pielietojamo judikatūras atziņu kopu jeb tezaura veidošanu. Vienlaikus gan jāpiebilst, ka publikāciju autori bez jebkādām šaubām ātri pārorientējās un rakstos, kuros agrāk runāja par tiesu praksi, tagad par modernu kļuvis termins “judikatūra” .
Stimulu diskusijām un nepieciešamību noskaidrot, kas ir judikatūra, radīja šī termina iekļaušana likumu tekstā, turklāt atšķirīgos formulējumos.
Civilprocesa likuma 5.pantā ar 2004.gada 7.aprīļa grozījumiem iekļauta šāda sestā daļa: “Piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.”
Kriminālprocesa likuma 2.panta 2.punkts nosaka: “Piemērojot Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normu, ņem vērā Eiropas Kopienu tiesas judikatūru, bet Latvijas Republikas tiesību normu piemērošanā ievēro Satversmes spriedumā sniegto attiecīgās normas interpretāciju.”
Administratīvā procesa likuma 15.panta ceturtā daļa satur analoģisku normu par Eiropas Kopienu tiesas judikatūru, bet 17.panta piektā daļa nosaka: “Ja Satversmes tiesa attiecīgo tiesību normu ir interpretējusi spriedumā, iestāde vai tiesa piemēro šo interpretāciju.”
Tādējādi civilprocesā ir jāņem vērā visu veidu judikatūra. Turpretim Kriminālprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā par judikatūru rakstīts šaurākā nozīmē (tikai par Eiropas Kopienu tiesas judikatūru) un tāpēc vismaz no šo pantu teksta nav skaidrs, vai Latvijas tiesas, arī Satversmes tiesa, piedalās administratīvās un, kas sevišķi sarežģīti, arī krimināltiesiskās judikatūras veidošanā.…
