IEVADS
Ikvienas valsts ekonomikā svarīga un būtiska nozīme ir uzņēmējdarbības attīstībai. Lai veicinātu dažādu sabiedrības slāņu ekonomisko aktivitāti, Latvijas Republikas Komerclikumā ir noteiktas konkrētas uzņēmējdarbības formas. Atbilstoši katrai uzņēmējdarbības formai tiek dibināts attiecīgi atbilstošs uzņēmums. Veicot uzņēmuma dibināšanas procedūras, tā dibinātājam un vadītājam svarīgi apzināties ne tikai panākumus, kuri rodas veiksmīgas uzņēmējdarbības rezultātā, izpētīt ekonomiskās likumsakarības, lai gūtu pieredzi, bet arī apzināties uzņēmējdarbības iespējamās negatīvās tendences un sekas. Kā piemēru var minēt vienu no neveiksmīgas, nepārdomātas uzņēmējdarbības vadīšanas un organizēšanas sekām – maksātnespēju. Ar katru gadu pieaug Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto uzņēmumu maksātnespējas lietu skaits. Tas izskaidrojams ar to, ka dažādu ekonomisko un sociālo apstākļu dēļ uzņēmumiem rodas problēmas, kuru neefektīvas risināšanas gadījumā iestājas maksātnespēja. Visbiežāk maksātnespējas iestāšanās ir saistīta tieši ar uzņēmuma nespēju nodrošināt stabilu finansiālo stāvokli. Piemēram, uzņēmuma maksātnespēju var izraisīt fakts, ka uzņēmums nespēj piedzīt parādus no saviem debitoriem.
1. MAKSĀTNESPĒJAS JĒDZIENA IZPRATNE
Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts maksātnespējas subjekta stāvoklis tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā. [1] Savukārt, Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca piedāvā vienkāršotāku skaidrojumu jēdzienam „maksātnespēja”, t.i., maksātnespēja ir nespēja izpildīt savas maksājumu saistības. [5] Faktiskā maksātnespēja ir parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības, bet maksātnespēja ir jau ar tiesas spriedumu pasludināts šāds stāvoklis, kad tiesa, konstatējot kādu no uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības maksātnespējas pazīmēm, Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā pasludina parādnieku par maksātnespējīgu un nosaka maksātnespējas iestāšanās dienu. Tiesas spriedums maksātnespējas lietā ir galīgs un nepārsūdzams. [6]
Latvijas Republikas (turpmāk tekstā – LR) Maksātnespējas likuma 5.pants nosaka, ka maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, lai:
1) atjaunotu maksātnespējas subjekta maksātspēju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot izlīgumu vai sanāciju;
2) aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot bankrota procedūru. [1]
Maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta maksātnespējas procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu. Lai nodrošinātu maksātnespējas lietu publiskumu, ar likumu pilnvarotā iestāde kārto maksātnespējas reģistru, kurā iekļauj Maksātnespējas likumā noteiktās ziņas. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams, un tā ierakstiem ir publiska ticamība. Maksātnespējas reģistrā ieraksta ziņas par administratoru, tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi. [1]
…