Iekšlietu ministrijas darbinieku viens no pamatpienākumiem ir sekot, lai tiktu ievērotas tiesību normas, kas savukārt, nodrošina cilvēku pilnīgāko tiesību normu izmantošanu.
,,Tiesību normu ievērošana nozīmē to, ka tiesību subjekti savā darbībā pakļaujas tiesību normu prasībām un pamatojas uz tām. Ievērošana nozīmē aktīvo un pasīvo juridisko pienākumu izpildīšanu. Tiesību normu ievērošana ir pienākumus uzliekošo un aizliedzošo tiesību normu realizācijas forma. Pie tam pienākumu uzliekošo tiesību normu realizācijā jāveic aktīvas darbības, bet aizliedzošo tiesību normu realizācijā – jāatturas no attiecīgām darbībām.”1
Savukārt tiesību normu izmantošana ,,nozīmē savu subjektīvo tiesību īstenošanu. Atšķirībā no ievērošanas, kas saistīta ar juridisko pienākumu izpildīšanu, izmantošana ir tiesību normu atļauto darbību veikšana. Izmantošanas ceļā tiek realizētas pilnvarojošās tiesību normas. Tiesību normu ievērošanas un izmantošanas subjekti ir dažādas valsts iestādes, amatpersonas un pilsoņi.”2
No šīm neapstrīdamajām definīcijām ir skaidri redzams, ka tiesību normas var pareizi un vienveidīgi izmantot, pielietot un ievērot konkrētajās dzīves situācijās tikai pareizi tās interpretējot. Iekšlietu amatpersonu pienākums ir interpretēt likumdevēja gribu, piemērot to konkrētajam dzīves gadījumiem, līdz ar ko arī izskatāmais jautājums it visai aktuāls.
Tiesību norma ir abstrakts uzvedības priekšraksts, kas nav domāts atsevišķam, konkrētam gadījumam. Lai tiesību normas pareizi un vienveidīgi izprastu un piemērotu konkrētā dzīves gadījumā, bieži ir nepieciešama tiesību normu iztulkošana, interpretācija – likumos un citos normatīvajos aktos izteiktā satura noskaidrošana un izskaidrošana. Pareizā likumdevēja gribas iztulkošana ir obligāta, lai precīzi un pilnīgi izmantotu tiesību normas. Tiesību normu izmantošana ,,nozīmē savu subjektīvo tiesību īstenošanu.…