Jurjānu Andrejs - mūzikas kritiķis

Latviešu nacionālās mūzikas kultūras pamatlicējs Jurjānu Andrejs ir dzimis 1856. gada 30. septembrī Ērgļu pagasta Meņģeļu mājās pie Pulgosna ezera. Viņa tēvs bija audējs. Māte bija liela tautas dziesmu zinātāja. Ģimene bija muzikāla, un tādēļ nav brīnums, ka četri no Jurjānu dēliem kļūst par mūziķiem. Savas skolas gaitas Jurjāns uzsāk Ērgļu draudzes skolā, vēlāk - Vecpiebalgas draudzes skolā. Aktīvi piedalījās Vecpiebalgas Labdarības biedrības korī un 1873. gadā bija I Vispārējo latviešu dziesmu svētku dalībnieku vidū. Svētku iespaidi modina viņā vēlmi kļūt par mūziķi. Savas zināšanas mūzikā papildinājis arī Katrīnas apriņķa skolā Rīgā, kur ieguvis vispārīgo izglītību. Ar grūtībām sameklējis materiālos līdzekļus, 1875. gadā Andrejs Jurjāns dodas uz Pēterburgas konservatoriju, lai studētu mūziku. 1880. gadā viņš beidz Luī Homiliusa ērģeļu klasi, 1881. gadā – Nikolaja Rimska-Korsakova un Jūlija Johansena kompozīcijas klasi un 1883. gadā Frīdriha Homiliusa mežraga klasi. 19. gadsimta 70. un 80.gadu mijā mūzikas publicistikā ienāk Jurjānu Andrejs. Ar jaunlatviskās Vecpiebalgas līdzdotajiem ideāliem 1875. gadā ieradies Pēterburgā, Jurjāns tur sastop mākslinieka un kritiķa attīstībai visādā ziņā auglīgu vidi. Viņa profesionālais rūdījums veidojas tādu izcilu mūziķu kā Nikolajs Rimskis-Korsakovs, Luijs Homiliuss, Frīdrihs Homiliuss un citu vadībā, bet sabiedrisko pārliecību ietekmē tuvība radikālajai Pēterburgas latviešu inteliģencei, kuru pārstāv Baumaņu Kārlis, Auseklis, Andrejs Stērste un citi. …