J.Vītola kordziesmas analīze - Karaļmeita

Starp Jāzepa Vītola kora balādēm, kas komponētas 20.gs. sākumā. Sevišķi nozīmīga ir „Karaļmeita”(1903), kas rakstīta augsta revolucionāra pacēluma laikā, neilgi pirms 1905.gada revolūcijas Tā ir vienīgā J. Vītola kora dziesma, kurā izmantots J.Raiņa teksts, kas simboliski vispārinātos dzejas tēlos pauž latviešu tautas mūžseno naidu pret vācu feodālajiem iebrucējiem, sauc uz cīņu, apliecina nešaubīgu pārliecību, ka apspiestā tauta reiz gūs pilnīgu brīvību. Kaut arī Vītols savos uzskatos bija ļoti tāls revolucionārām izpausmēm, viņu nevarēja neietekmēt laikmeta atmosfēra, un, kā katrs liels mākslinieks, viņš, kaut arī neapzināti, atspoguļoja laikmeta būtiskos vaibstus savā daiļradē. „Karaļmeita” ir viens no iezīmīgākajiem tā laika tautas atmodas laika muzikālajiem pieminekļiem, kas mūzikas tēlu spilgtuma ziņā neatpaliek no Emīla Dārziņa „Lauztajām priedēm” vai Emiļa Melngaiļa „Pastarā dienas”. Vienā laikā ar „Karaļmeitu” radīta viena no tēlainākajām kora dziesmām „Upe un cilvēka dzīve”( 1903) ar Krišjāņa Barona vārdiem, „Ceļinieks” ( 1903) ar Jāņa Poruka vārdiem, un episkais J. Vītola opuss – balāde „Krīvu Krīvs” ( Fr.Brīvzemnieka vārdi). …