Vārds „ētika” tulkojumā no grieķu valodas etnos nozīmē paraža, tikums un raksturs.
Tradicionāli ētiku raksturo kā zinātni par morāli. Ētika veidojās un attīstijās kā filazofijas nozare. Tās priekšmets ir morāle kopumā, speciāla, sistemātiska morāles izpēte. Faktiski tas nozīmē, ka pētīts tā cilvēks un tā attiecību tikumiskais aspekts, morālo vērtību sistēma.
Jēdzienu “uzņēmējdarbības ētika” visnienkāršāk definēt, apvienojot pamatjēdzienus “uzņēmēj darbība” un “ētika”. Atbilstoši šai loģikai uzņēmējdarbības ētika ir mācība par labo un ļauno, taisnīgo un netaisnīgo, patieso un nepatieso, brīvību un atbildību, varu īpašajās attiecībās un situācijās, kas rodas uzņēmējdarbībā.
Uzņēmējdarbības sastāvs un ētiskais raksturs
Brīvās tirgus ekonomikas apstākļos uzņēmējdarbības pazīmes ir šādas:
Privātīpašums;
Brīva personiskā iniciatīva;
Peļņa;
Konkurence.
Uzņēmējdarbības pamatfunkcijas ir:
Dot orientierus uzņēmējdarbības un sabiedrības, dažādu tās grupu attiecību modelim, nepieļaujot kaitējumu nevienai no pusēm,
Rosināt uzņēmējdarbībā iesaistīto cilvēku tikumisko izaugsmi,
Uzņēmējdarbībā veidojas arī tikai tai raksturīgās izvēles situācijas, kurām ir izteikti ētisks raksturs:
Vai ir ētiski, ja uzņēmējs, lai padarītu ražošanu efektīvāku, atlaiž no darba ilggadējus, uzņēmumam uzticīgus darbiniekus?…
