Solis tālāk
Latvijas Tūkstošgades attīstības mērķis ir saistīts ar mūža garuma, finanšu līdzekļu un varas pieejamības jautājumiem, taču ir arī citi nevienlīdzības aspekti, kuriem būtu jāpievērš uzmanība. Ievērojamas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm ir izglītības jomā. Sievietes vairāk nekā vīrieši iegūst augstāko izglītību un piedalās mūžizglītībā. Zēniem kopumā ir sliktākas sekmes, viņi savu izglītošanos beidz zemākos posmos. 2003./2004. mācību gadā no 5856 otrgadniekiem un trešgadniekiem 1.-12. klasē vispārizglītojošajās skolās, 4313 bija zēni. Pētījumi par dzimuma atšķirībām izglītības apguvē palīdzētu rast risinājumus gan darba tirgus līdzsvarošanai, gan zināšanu un prasmju atšķirību samazināšanai starp vīriešiem un sievietēm valstī.
Pastāv nevienlīdzība starp to, kā tiek sadalīts laiks starp sievietēm un vīriešiem darbā un ģimenes dzīvē. Parasti sievietes dara lielāko daļu mājas darbu. Lai gan vienāds skaits sieviešu un vīriešu strādā ārpus mājas, pirms desmit gadiem veikts pētījums liecina, ka strādājošās sievietes mājas darbiem velta aptuveni divreiz vairāk laika nekā strādājošie vīrieši. Vīrieši arī maz iesaistās bērnu aprūpē un audzināšanā. Taisnīgāka ģimenes uzdevumu sadale radītu līdzvērtīgākas iespējas arī citās dzīves jomās.
Tendences Eiropas Savienībā. Sieviešu un vīriešu nodarbinātības vidējā līmeņa starpība sarūk – tā ir samazinājusies no 17,1 procentpunkta 2000. gadā līdz 14,2 punktiem 2007. gadā. Salīdzinot tādu sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmeni, kam ir bērni vecumā līdz 12 gadiem, šī starpība ir gandrīz dubultojusies. Tādu sieviešu nodarbinātības līmenis, kurām ir bērni, samazinās par 12,4 punktiem, bet tādu vīriešu nodarbinātības līmenis, kuriem ir bērni, pieaug par 7,3 punktiem, tādējādi atspoguļojot, ka aprūpes pienākumu sadale ir nevienlīdzīga un ka trūkst bērnu aprūpes iestāžu un darba un privātās dzīves līdzsvara politikas virzienu. No otras puses to var arī vērtēt, kā labklājības līmeņa uzlabošanos, jo vīrieši ir spējīgi uzturēt ģimeni vieni paši. Taču tas arī nozīmē, ka uz sievietes pleciem balstās vairāk mājas darbu un sievietēm ir mazākas iespējas sevi realizēt kā spējīgu darbaspēku un būt neatkarīgām no vīriešiem.
Vairāk sabiedrības uzmanības jāpievērš arī vardarbībai pret sievietēm ģimenē. Kā liecina Valsts policijas dati, 2002. gadā Latvijā no vardarbības cietušas 588 sievietes. Latvijā veikta pētījuma dati liecina, ka 29% no respondentēm cietušas no partnera fiziskas vardarbības un 22% respondentu vīriešu atzinuši, ka bijuši vardarbīgi pret partneri. Latvijas iedzīvotāji vēl ir maz informēti par šīs problémas pastāvēšanu, patiesajiem mērogiem un risināšanas iespējām.
Diemžēl Latvijā informācija par vardarbību ģimenē ir neliela, un statistikas dati šādu informāciju atspoguļo nepilnīgi, taču 2006.gadā veiktajā sabiedriskās domas aptaujā 36,7% respondentu atzina, ka viņu paziņu, radinieku vai draugu vidū ir kāda sieviete, kas ir cietusi vai cieš no vardarbības. Par galveno iemeslu vardarbības cikla turpināšanai tika atzīta sieviešu finansiālā atkarība sevis un bērnu uzturēšanā (54%) un sava mājokļa trūkums (43,6%). Latvijā 2008. gadā ir tapusi Programma vardarbības ģimenē mazināšanai 2008. - 2011. gadam, ko izstrādājusi Bērnu un ģimenes lietu ministrija.
…
