Kā ļaužu pilni restorāni ietekmē citu cilvēku restorānu izvēli

Situācija Latvijā.
Kompānijas Gfk jaunākais pētījums par to, kā izmaiņas ikdienas patēriņā iespaidojusi ekonomiskā krīze, liecina, ka 2010. gada jūlijā 29% respondentu bija gatavi atteikties no sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem (februārī šis rādītājs bija mazāks – 19%). Tas nozīmē, ka pusgada laikā desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri līdz tam apmeklēja publiskās ēstuves un krogus, nolēma to vairs nedarīt. Kopš aptaujas veikšanas ir pagājis pāris mēnešu, un tas varētu nozīmēt, ka pašlaik gandrīz trešdaļa valsts iedzīvotāju ir gatavi vairs nelūkoties uz ēdnīcu un bāru durvju pusi.
Galvaspilsētā nav pietiekami daudz labu restorānu, tāpēc maksātspējīgā publika izvēlas gandrīz vai visus prestižākos krogus – "viņi iet pa apli", saka nozares pārzinātāji. Apmēram 80% restorānu publikas ir nemainīga. Tie, kas varēja maksāt, joprojām to var atļauties. Savukārt tie, kam ienākumi kļuvuši mazāk, pāriet no vidēja līmeņa bāriem uz lētākām ēstuvēm. Savukārt tie, kas bija iecienījuši mieloties vienkāršākos iestādījumos, pārsvarā gatavo mājās.
Tātad var secināt, ka Latvijas ēdināšanas uzņēmumu apmeklētājiem šobrīd ir svarīgs uzņēmuma prestižs, ēdienu un apkalpošanas kvalitāte. Prestiži un kvalitatīvi ēdināšanas uzņēmumi tiks apmeklēti neatkarīgi no to cilvēku atrašanās daudzuma uzņēmumā konkrētajā brīdī.
…