Civilizētā pasaule šodien nav iedomājama bez kafijas lietošanas kultūras. Tā mums kalpo kā atslābinošs līdzeklis, līdzeklis, lai mēs no rīta pamostos un arī, lai labi pavadītu laiku draugu lokā. Kafijā esošais kofeīns mūs gan uzbudina, gan atslābina.
Tiek uzskatīts, ka kafija šodien ir populārākais dzēriens uzreiz pēc ūdens uz planētas. Vismaz to faktu, ka ārējā tirdzniecībā attīstības valstīs sava vērienīguma un nozīmības ziņā kafija atpaliek tikai no naftas, neviens netaisās apšaubīt. Kafiju mēdz dēvēt arī par brūno zeltu. Kafejnīcu skaits lielākajās pilsētās ir vairāki desmiti un pat simti .
Kafijas pozitīvās īpašības skaidro ar to, ka daba šajā savdabīgajā dzērienā ir apvienojusi visdažādākās vielas. Jaunākās ķīmiskās analīzes metodes liecina par vairāku simtu komponentu esamību kafijā. Šī kombinācija arī rada to, ko mēs varam izjust, - dzēriena garšu un aromātu. Tas ir atkarīgs no kafijas šķirnes un tipa, grauzdēšanas metodes un pagatavošanas tehnoloģijas. Līdz ar to ir milzum daudz variantu un iespēju.
1.2. Kafijas audzēšana
Latvijā kafiju neaudzē, jo nav piemēroti apstākļi, tai patīk siltums un mitrums, bet mūsu Eiropas apstākļi to nevar nodrošināt. Kafijas ceļš līdz mūsu galdam sākas tālumā. Kafijas koks labi panes salīdzinoši zemu temperatūru, bet ne salu. Tas ir ļoti mitrumu mīlošs augs. Kafija aug dabā, kā arī plantācijās abpus ekvatora 300-2000 metru augstumā virs jūras līmeņa. Kafija vislabāk aug uz pakalniem un nelielu kalnu nogāzēs. Kafijas atšķirības zīme ir tās izcelšanās vieta, garša un smarža.
„Kafija aug starp 25 grādiem ziemeļu platumā un 30 grādiem dienvidu platumā no ekvatora, kur ir bagātīgas lietusgāzes un vidējā gaisa temperatūra no +19 līdz +24 grādiem C, un nav salnu.” [1] Šādam klimatiskajam raksturojumam atbilst Āfrikas, Āzijas un Amerikas tropu rajoni, kur aug mūžzaļie rubiju dzimtas koki un krūmi. Tā ir plaša dzimta, kas ietver aptuveni 5000 šķirņu, tostarp vairāk nekā 40 kafijkoku. Kafijas kokus izaudzē dažādos veidos, bet visa pamatā ir kafijas sēklas jeb pupiņas. „ Kafijas kokus pavairo ar sēklām un spraudeņiem. Sēšanai izmanto veselas, dīgtspējīgas pupiņas no jaunajiem kafijas kokiem. Tās iespiež dēstu dobē ar plakano pusi uz leju aptuveni 1 cm dziļumā. Tad 5-6 nedēļas jāgaida, līdz stādiņi uzdīgst. Tikai pēc pusgada tie ir 30-50 cm lieli un tad, parasti sākoties lietavām, stādiņi tiek pārstādīti plantācijās 2-4 m attālumā viens no otra.…
