Kainozojs – (gr. kainos jauns + zōē dzīvība), kainozoja ēra – jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver pēdējos 67 miljonus gadu. Kainozoju iedala paleogēnā, neogēnā, un kvartāra periodā. Paleogēns ilga 42 miljonus gadu, Neogēns 23,5 miljonus gadu, bet kvartārs iesākās pirms 0,7 – 1,7 miljoniem gadu un turpinās vēl mūsdienās. Kainozoja ērā klimats bija nepastāvīgs. Šajā laikā izveidojās lielākās kalnu grēdas Eiropā, Āzijā, un Amerikā. Kontinenti pacēlās, Eiropa savienojās ar Āziju, bet tā atkal šaurā joslā ar Ameriku. Āfrika bija savienota ar Eiropu, Sicīliju. Šajā laikā izveidojās Atlantijas un Indijas okeāns. Austrālija bija jau atdalīta un saglabājās kā faunas rezervāts. Iezīmējās patreizējo jūru un kontinentu robežas.[pēc3.]
Paleogēns.
Paleogēnā tektoniskie procesi radīja platformās Zemes garozas svārstības, kuru rezultātā notika vairākas jūru transgresijas un regresijas. Paleogēnā beigās noris liela jūras transgresija Austrumeiropā, Rietumsibīrijā, Karakumā, Kizilkumā. Amerika atdalījās no Āzijas. Sākās tādu kalnu kā Karpatu, Krimas, Kaukāza, Pireneju, Alpu, Pamira, Altaja, Himalaju formēšanās.[pēc1.] Florā dominēja segsēkļi (daudz mūsu dienām raksturīgu sugu), plaši izplatīti bija arī kailsēkļi, it īpaši skuju koki. Sakarā ar klimatā izmaiņām galvenokārt t0 pazemināšanās un ledāju veidošanos, tropu un subtropu veģetāciju nomainīja mūsu dienām raksturīgi meži un stepes, ko ledāji novirzīja arvien vairāk uz Dienvidiem. Šādas pārmaiņas paleogēnā skāra Z – Eiropu, Z – Ameriku un daļēji Z – Āziju.
Paleogēnā sākumā izmira daudzi rāpuļi, bet bija arī tādi , kas saglabājās un tie bija krokodili, ķirzakas, bruņurupuči un čūskas (skatīt att. Nr.1); no zem ūdens dzīvojošajiem jāpiemin milzu salamandras vardes un krupji tomēr šajā laikā tie nespēlē īpaši lielu lomu. Savukārt putni ātri evolucionēja un dominēja debesīs. No zivīm dominēja kaulzivis. Strauji attīstījās zīdītāji. Jūrās attīstījās delfīni, roņi, valzivis. Uz sauszemes veidojās 4 zīdītāju grupas: plēsīgie, nagaiņi, snuķveidīgie un primāti.…
