Kapitālisma dzimšana un attīstība

Inovācijas un to ietekme
1860. gadu sākumā Krievijas rūpniecība piedzīvoja nopietnu krīzi. Šajā periodā Krievijas ekonomika turpināja būt agrāra, un rūpniecība darbojās ne tik intensīvi, kā pārējā Eiropā un ASV. Lielākā daļa iedzīvotāju bija nodarbināti lauksaimniecībā, un pat tie, kas “aizbrauca” uz uzņēmumiem pelnīt, bija spiesti atgriezties ciemā ražas periodā, jo ārkārtīgi zemās lauku darbu mehanizācijas dēļ darba ražīgums lauksaimniecība bija salīdzinoši zems.
Tikai pēc 1890. gada ārvalstu investīciju pieplūdums un jaunu tehnoloģiju ieviešana izraisīja kapitālisma un industrializācijas progresu Krievijā. Kapitālisma ietekme uz valsts labklājību bija kolosāla. Faktiski pilnīga pāreja izraisīja atsevišķu jaunu tautsaimniecības nozaru rašanos - ķīmisko, automobiļu, lidmašīnu būves rūpniecību, kā arī ievērojamu smagās rūpniecības paplašināšanos kopējā ekonomikas "svarā".
Neskatoties uz to, ka lielāka daļa no izmantotajām un svarīgākajām tehnoloģijām bija izgudrota ārzemes, Krievijā arī attīstīja dažādas jomas un ieviesa inovācijas, kas turpmāk ietekmēja industrializāciju.
Viena no inovācijām, kas paātrinaja rupniecības un loģistikas attitību bija pirmā elektromagnetiskā telegrafa izgudrošana. To atklāja 19. gs. krievu zinātnieks P. Šillings. Šilinga radītajai iekārtai bija pārraidīto signālu rādītājs, kurš pa elektrības vadiem pavadīja informāciju uz uztverošo telegrafu. Uztverošā telegrāfa aparāta operators varēja viegli atšifrēt un pārtulkot burtos pēc speciālas Šilinga izstrādātas kodu tabulas. Šilings izstrādāja oriģinālu kodu, kurā katrs alfabēta burts atbilda noteiktai simbolu kombinācijai, kas telegrāfa aparātā varēja parādīties kā melni un balti apļi. Metodes trūkums bija liels vadu skaits līnijā. Šis izgudrojums ierosināja turpmāko elektrības iekārtu attīstību Krievijā.

…