Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms

Nobeigums
Nozīmīgāko tiesību vēstures datu hronoloģijā var saskatīt pilsoņu demokrātyisko tiesību un brīvību noliegšanu un reglamentēšanu.
Ulmaņa Civillikums stājās spēkā 1938. gada 1. janvārī un fundamentāli sakārtoja civiltiesību jomu. Deviuņdesmitajos gados, atjaunojopt LR tiesību akstu spēku, juristiem nācās ieghuldīt lielu darbu, lai vecos likumus pieskaņotu atbistoši 20. gs. beigu izpratnei par dzimumu vienlīdzību.
Autoritārā režīma laikā tika ieviesta cenzūra gandrīz visās mākslas jomās; tā arī mūzikā nebija vārda un izpausmes brīvības.
Pārmaiņas valsts pārvaldē, t.i. Saeimā, varēja veikt K. Ulmanis, jo viņš reprezentēja augstāko izpildvaru, to atbalstīja iekšlietu struktūras, armija, aizsargu organizācija.
Formāli Latvija palika demokrātiska republika, jo Satversme un citas demokrātiskās institūcijas oficiāli atceltas netika, tikai uz laiku bija apturēta to darbība.
Pēc notikušā apvērsuma nesekoja faktiski nekādas sabiedrības protesta akcijas, tas norādīja uz to, ka demokrātija tās Rietumeriopas izpratnē nebija laidusi dziļas saknes nebija laidusi dziļas saknes latviešu tautā.
…