Ķauķi –(Sylvia)- mušķērāju dzimtas ģints. Dziedātājputni. Ķermeņa garums 13-15cm.,masa13-20.g. Apspalvojums mugurpusē parasti tumšpelēks vai brūnganpelēks, vēderpuse baltgana vai gaišpelēka. Acis un knābis tumši .Kājas pelēkas. Grūti pamanāmi putni, jo pārsvarā uzturas lapotnē. Atklāti kokā sēž tikai dziedāšanas laikā. Ķauķa dziesmas ir skanīgas un melodiskas. Raksturīgi čerkstoši saucieni „ček- ček- ček”, „čerr” .Gājputni, ziemo Āfrikā. Latvijā uzturas no maija līdz septembrim. Dzīvo dažādos mežos,kur ir pamatīgs pamežs, jaunaudzēs, arī krūmājos, parkos un dārzos.Pārtiek no kukaiņiem un to kāpuriem, kā arī no ogām. Kukaiņus nolasa no zariņiem un lapām, nereti barojas uz zemes. Ligzdo krūmos, eglītēs (līdz 1m augstumam) vai lakstaugos. Ligzda kausveidīga, irdeni savīta no sausiem zāļu stiebriem, izklāta ar smalkām saknītēm un matiem. Dējumā 4-6 pelēcīgas olas ar brūnganpelēkiem raibumiņiem. Olu krāsa varbūt stipri mainīga. Gadā 1-2 perējumi .Perē abi vecāki. Perēšanas ilgums 11-12 dienas .Mazuļi paliek ligzdā 10-12 dienas.Ligzdā un vēl kādu laiku pie izlidošanas mazuļus baro abi vecāki .Latvijas mežos sastopamas 3 sugas: dārza, gaišais un melngalvas ķauķis. Dārza ķauķis (S.borin) sastopams ļoti bieži visā Latvijā (ligzdo 500 000- 700 000 pāru). Tā dziesma – ilga „burbuļojoša” vīterošana. Gaišais ķauķis (S. curruca) Latvijā sastopams bieži (ligzdo 40 000- 80 000 pāru).Tā dziesma samērā īsa, raksturīgākā ir tās nobeiguma daļa – lēns, klabošs trellis (no tā tautā radies putna nosaukums – melderītis). Melngalvas ķauķis (S.atricapilla) sastopams ļoti bieži visā teritorijā (ligzdo 350 000 -500 000 pāru). Tā dziesma skaļa, melodiska, svilpojoša vīterošana.
Pasaulē ir ap 350 ķauķu sugas, Latvijā -26 sugas.…
