Kazahstāna ir plaša valsts, kura aizņem teritoriju no Kaspijas jūras līdz Ķīnai, gandrīz visas Rietumeiropas lielumā. Tā ir arī viena no retāk apdzīvotajām valstīm pasaulē. Ar lielajiem minerālu resursiem, auglīgajām augsnēm un stabilu valdību Kazahstānai ir visas iespējas kļūt par pārtikušu valsti, lai gan zemes piesārņojums un daudzus gadus ilgusī atomieroču izmēģināšana valsts teritorijā padomju varas laikā ir radījusi nopietnas ekoloģiskas problēmas.
Kazahstāna ir konstitucionāla republika ar stipru prezidentūru. Prezidents ir valsts galva. Viņš arī galvenais komandieris pār bruņotajiem spēkiem un var aizliegt likumus, kurus pieņēmis parlaments. Prezidents Nursultans Nazarbajevs uzvarējis 1999. gada vēlēšanās, un tika ievēlēts uz 7 gadiem. Kazahstānas premjerministrs kalpo prezidentam, vada Ministru Kabinetu un kalpo arī kā Kazahstānas valdības “galva”. Valdībā ir četri premjerministra vietnieki, 14 ministri un 11 valsts institūciju priekšsēdētāji. Kazahstānai ir divpalātu parlaments, kuru veido apakšpalāta (Mazhilis) un augšpalāta (Senāts). Apakšpalātā ir 77 vietas, un tās locekļus ievēl tauta, savukārt 10 no viņiem tiek atlasīti ņemot vērā balsojumu par partijām. Senātā ir 39 locekļi.
Politiskās partijas tradicionāli ir spēlējušas mazu lomu vietējā politikā, kur personiskās un ģimenes saites ir daudz svarīgākas. Trīs partijas, kas atbalsta pašreizējo prezidentu ir “Tēvzemei”, “Pilsoņu Partija” un “Zemes Partija”, kura ieguva 8 no 10 vietām apakšpalātā, savukārt pārējās divas ieguva komunisti.
Kazahstānas teritorijas virsma ir samērā līdzena. Kalni atrodas valsts austrumos (Altajs) un dienvidos (Tjanšans). Centrālo daļu aizņem Kazahijas sīksopkaine. Valsts dienvidos atrodas tuksneši –Piearāla Karakums, Betpakdals, Mojinkums.
Kazahstānas klimats ir krasi kontinentāls. Raksturīgi stripri vēji. Nokrišņu maz, vidēji 150 -300 mm gadā; priekškalnēs un kalnos – 400-1600 mm gadā. Lieli ir pazemes saldūdens krājumi, puse no tiem atrodas valsts dienvidos. Lielākās upes ir Irtiša, Sirdarja, Išima, Urāla, Šu, Ili. Savukārt lielākie ezeri ir Balhašs, Kaspijas jūra.
Kazahstānas platība ir 2’717’300 kvadrātkilometri. Tās galvaspilsēta ir Astana. No 1866.gada visa Kazahstānas teritorija ietilpa Krievijas impērijas sastāvā. Neatkarību ieguva 1991.gada 16.decembrī pēc PSRS sabrukuma. Valstī dzīvo 16’536’500 iedzīvotāji. Vidējais iedzīvotāja mūža ilgums ir 69 gadi. …
