Ķermenis kā nevienlīdzības aspekts darba tirgū

Tas, ka darba tirgū Latvijā pastāv nevienlīdzība un dažāda veida diskriminācija, vairs nav jāpierāda. Socioloģisko pētījumu uzmanības lokā ir bijušas tādas nevienlīdzības izpausmes kā sieviešu diskriminācija un nelīdzvērtīgs atalgojums, vecumdiskriminācija, sieviešu – māšu diskriminācija un nelabvēlīga attieksme u.c.
Ķermenis kā pētāma vienība socioloģiskajā laukā, vismaz Latvijā noteikti, ir jauns aspekts, ne tik vien stratifikācijas un nevienlīdzības diskursā, bet vispār.
Pamatā diskusijas par ķermeni un ķermeniskumu dažādos aspektos Latvijā ienāk līdz ar feministiskajām teorijām un praksēm, kas Latvijā salīdzinoši ir kaut kas jauns un vēl tikai apgūstams
Ķermeniskā diskursa novitāte Latvijā nosaka to, ka pieejamās literatūras ar socioloģisku ievirzi ir maz. Taču no tā, kas tomēr ir pieejams un lasāms, var secināt, ka arī ķermenis var būt kā nevienlīdzības vai diskriminācijas cēlonis dažādās dzīves sfērās.

Ikdienā ar to nākas saskarties ik uz soļa. Izteikti resni, īsi vai gari cilvēki, tāpat kā cilvēki ar dažādiem fiziskiem defektiem, invalīdi, cilvēki ar rētām, kārpām, pumpām uz sejas, izsauc dažādas negatīvas reakcijas, sākot ar pavīpsnāšanu līdz pat absolūtam izsmieklam vai pazemošanai. Turklāt saskarsmē, ja vien tas ir iespējams, no šādiem cilvēkiem distancējas. Latvijā šāda sabiedrības attieksme, manuprāt, ir īpaši izteikta, it sevišķi skolās un jaunu cilvēku starpā, kas lielā mērā saistās ar ideāliem, arī attiecībā pret ķermeni. Vēl jo lielākas prasības un sabiedrības ekspektācijas ir no gados jaunām sievietēm, ko par problēmu uzskata feministiskajā diskursā.
…