Secinājumi
• Ķīlas tiesība ir saistību nodrošināšanas veids, tāpēc ķīlas pastāvēšanas nosacījums ir ar ķīlu nodrošināta saistība jeb prasījums.
• Ķīlas tiesības uzdevums ir aizsargāt kreditoru un dot tam iespēju pārdot ieķīlāto īpašumu, lai ar iegūto peļnu segtu parādu. Ja ieķīlātā īpašuma vērtība ir lielāka nekā saistības vērtība, tad ķīlas ņēmējam ir pienākums atlīdzināt ķīlas devējam starpību, kas paliek pēc saistības apmierināšanas no ieķīlātā īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtās peļņas. Parādnieka saistība saglabājas tajā summas daļā, kura rodas, pārdodot ieķīlāto īpašumu.
• Ķīlas tiesība kā prasības nodrošinājums ir svarīgs priekšnosacījums lielu finansiālu darījumu veikšanā, proti, šāds nodrošinājums mazina risku. It īpaši tas attiecināms uz lieliem banku naudas darījumiem, kur vienā darījumā ir iesaistītas vairākas puses.
• Mantas dubultas ieķīlāšanas, atsavināšanas, neinformējot ķīlas ņēmēju, problēmas ar pirmtiesību nodibināšanu un saglabāšanu noveda pie grozījumu veikšanas Civillikumā, likumā «Par uzņēmējdarbību», kā rezultātā tika ieviesti likumi un noteikumi, kas iedibināja komercķīlu un Komercķīlu reģistru. Šie likumi pieprasīja reģistrēt komercķīlas, definēja komercķīlas devēju un komercķīlas ņēmēju, kā arī noteica komercķīlas prioritāti pār citiem Latvijas likumdošanā eksistējošajiem ķīlas veidiem. Jāpiebilst, ka līdz ar Komercķīlas likuma un komercķīlu reģistra ieviešanu sāka straujāk attīstīties kreditēšana.
• Sakarā ar SWIFT automātiskās sistēmas ieviešanu Latvijas Bankā ar 2005.10.02. tiek mainīti Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vērtspapīru norēķinu veikšanas noteikumi
…
