Ķīmijas laboratorijas darbi

Ķīmija ir dabaszinātne, kas pēta vielas un to pārvērtības. Ik uz soļa mēs sastopamies ar dažādām vielām: ūdeni, skābekli, vārāmo sāli, cukuru, varu, alumīniju, smiltīm, acetonu u.c. Šobrīd zināmo vielu skaits jau pārsniedz desmitiem miljonus, un katru dienu zinātnieki laboratorijās iegūst arvien jaunas un jaunas vielas. Izpētīt vielu nozīmē izzināt tās sastāvu, uzbūvi un īpašības, prast iegūt šo vielu un to izmantot.
Ar visām vielām nepārtraukti notiek dažādas pārvērtības. Tā, piemēram, ūdens iztvaiko vai sasalst ledū, dzelzs rūsē, vara priekšmeti nosūbē, koku lapas rudenī nodzeltē, nokritušās lapas satrūd, piens saskābst u.tml. Daudzas no šīm pārvērtībām pētī ķīmija. Zinātnieki laboratorijās cenšas ne tikai izzināt dabā notiekošo parādību būtību, bet arī izraisīt mākslīgas pārvērtības. Tāpēc var teikt, ka ķīmija ir eksperimentāla zinātne.
Augu un dzīvnieku valsts dod mūsu eksistenci visnepieciešamāko – uzturu. Arī apģērbs un apavi tika izgatavoti tikai no dabiskajiem materiāliem – no augu valsts šķiedrvielām un no dzīvnieku vilnas un ādas, bet tagad arvien vairāk izstrādājumu ražo no kaprona, neilona un citiem mākslīgajiem materiāliem. Dabā šādi materiāli neeksistē. Tos ražo ķīmiskajās rūpnīcās no naftas, akmeņoglēm un dabasgāzēm.…