-
Ķīnas filosofija
Konfūcisms
Konfūcisms radās 6.-5.gs.p.m.ē., Vienotās valsts sairšanas laikā (8.-3.gs.p.m.ē.). Konfūcijs (Kundzi, 551. – 479.g.p.m.ē.) ir senās Ķīnas lielākais filozofs, ētiski politiskas mācības pamatlicējs. Konfūcijs atteicies no valsts dienesta pienākumiem, ilgus gadus viņu pavadībā ceļojis pa dažādām valstīm senās Ķīnas teritorijā, lai ieviestu savu mācību dzīvē. Neatradis atsaucību, viņš atgriezies dzimtajā pusē un dzīves pēdējos gadus veltījis savas mācības izklāstīšanai un izskaidrošanai savu daudzo sekotāju saimē.13 Viņš cēlies no aristokrātiskas dzimtas, agri zaudēja tēvu, un, tā kā ģimene bijusi visai trūcīga, viņam labu laiku nācies izjust dzīves grūtības. Jau apmēram trīsdesmit gadu vecumā viņam bijuši daudzi mācekļi, kurus saistījušas Konfūcija zināšanas par senajām grāmatām. Pusmūža gados Konfūcijs pameta valsts darbu un kopā ar saviem mācekļiem devies klejojumos pa Ķīnas valstiņām, lai pārliecinātu to valdniekus iedzīvināt sabiedrībā viņa atziņas. Pasaule, sabiedriskā situācija, kas šajā laikā paveras Konfūcija acīm, ir pasaule „bez dao”. Pēc viņa pārliecības, tā ir nomaldījusies no patiesā ceļa, sākusi sairt. Tiek ignorētas gadu simtos pastāvējušas sabiedriskās dzīves normas, apšaubītas autoritātes. Konfūcijs vēlas atjaunot „ceļu” Ķīnas valstī.14 Konfūcismam bija izšķiroša loma ķīniešu pasaules uzskata veidošanā un kurš bija valdošais Ķīnā līdz pat vēlajiem viduslaikiem. Konfūcijs mācīja ne tikai to, ka cilvēka likteni nosaka Debesis, bet aicināja cienīt vecākus, priekšniekus, valdniekus. Mācīja bez ierunām pakļauties viņu rīkojumiem un saglabāt pastāvošo kārtību. Konfūcija mācība kļuva par Ķīnas ideoloģijas pamatu līdz pat Ķīnas revolūcijai 1913.gadā.15 Konfūcija mācībā par galveno tiek izvirzīta tradīcija. Konfūcija galvenais izpētes objekts ir cilvēks. Viņa svarīgākā tēze ir: „Nedari otram to, ko tu nevēlētos sev.” Viņa teksti nav saglabājušies, bet mācība apkopota darbā „Pārrunas un spriedumi” jeb „Lunjui ”. konfūcisms ir politiski ētiska mācība nevis reliģija, jo ignorēja Dieva eksistenci.16 Konfūcisms tiecas apliecināt cilvēka veidoto, kultivēto.
…
Ķīnā, tāpat kā Rietumos, filozofiskā doma laika ritumā izaug no mīta pasaules, taču ceļš, kuru iet ķīniešu domātāji, visai radikāli atšķiras no grieķiskā „gudrības mīlestības” ceļa. Ķīnas filosofija savā attīstības ceļā brīžiem sasniedz pārsteidzoši augstas prāta un garīgo meklējumu virsotnes, apliecinot domas darbības un pasaules vērojuma izsmalcinātību. Tomēr saikne ar mitoloģisko pasauli nekad pilnībā netiek pārrauta. Bieži trūkst vārdu un jēdzienu, kas adekvāti spētu paust ķīniešu pasaules redzējuma savdabību. Ķīnas filosofijas sākotnē radušās nostādnes kļūst par universālām kultūras formām, kas savdabīgu padziļinātu risinājumu gūst turpmākajā filosofiskās domas attīstības gaitā.
- Konfūcija filosofija
- Ķīnas filosofija
- Senās Ķīnas filosofija
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Senās Ķīnas filosofija
Реферат для средней школы12
-
Konfūcija filosofija
Реферат для средней школы4
-
Mācība par karmu indiešu filosofijā
Реферат для средней школы6
-
Senās Ķīnas filosofija
Реферат для средней школы10
-
Filosofija Senajā Grieķijā. Filosofijas attīstība un izcilākās personības. Grieķu dzīves uzskati
Реферат для средней школы10